• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Eiropas valstu līderiNo kreisās: Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons kaut ko izperinājuši. Foto no: timesofisrael.com

Eiropas valstis vēršas pret Irānu, bet dara to «maigāk» nekā ASV

Sarežģītās attiecības starp Rietumvalstīm un Irānu ir saasinājušas situāciju visā Vidējo Asustrumu reģionā un Āzijā kopumā. Krīzi, kā zināms, izraisīja ASV veiktā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani (angļu: Qasem Soleimani) nogalināšana, izdarot mērķtiecīgu bezpilota lidaparāta triecienu Irākā.

InfoTOP, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus

Stāvoklis eskalējās, kad Irāna „atbildēja”, izdarot raķešu triecienu ASV bāzēm Irākā un notriecot Ukrainas pasažieru lidmašīnu pie Teherānas. Pēdējo gan Irāna ir atzinusi par „kļūdu” un solījusi veikt rūpīgu izmeklēšanu un „sodīt vainīgos”.

Bet 5. janvārī Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko nosaka 2015. gadā noslēgtā  kodolvienošanās – konkrēti, neievēros ierobežojumus, kas attiecas uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī kodolpētījumiem.

Tikmēr reģions ir burtiski „aizturējis elpu”, jo konflikts joprojām uztur nopietnus kara draudus.  14. janvārī problēmas risināšanā beidzot ir oficiāli iesaistījušās arī Eiropas valstis. Proti, Lielbritānija, Francija un Vācija ir iedarbinājušas strīdu izšķiršanas mehānismu, ko paredz 2015. gada vienošanās – tā ļauj pusei, kas to parakstījusi, apsūdzēt citu pusi nozīmīgā vienošanās neievērošanā kopīgas komisijas priekšā.

Protams, ES valstis konfliktā ir iesaistījušās sava sabiedrotā ASV pusē, apsūdzot Irānu „vairākkārtējos vienošanās pārkāpumos”. Tomēr gan Apvienotā Karaliste, gan Francija, gan Vācija uzsver, ka tās vēlas saglabāt vienošanos. Turklāt Lielbritānija, Francija un Vācija nepievienosies ASV vadītajai kampaņai, kas paredz maksimāla spiediena izdarīšanu uz Irānu, ir paziņojuši Eiropas valstu ārlietu ministri.

Vienošanos bez minētajām valstīm ir parakstījušas arī  Krievija un Ķīna. un tās mērķis ir garantēt, ka Irānas kodolprogramma tiek īstenota tikai un vienīgi miermīlīgiem mērķiem. Sākotnēji vienošanos parakstīja arī ASV, tomēr 2018. gadā Savienotās Valstis savu parakstu anulēja un no vienošanās izstājās, lai gan atstāja „durvis pavērtas”:  apliecināja apņēmību sadarboties ar visiem vienošanās parakstītājiem, lai panāktu tās izpildīšanu.

Ja vienošanos parakstījušo valstu kopīgajā komisijā problēmas neizdosies atrisināt, jautājums tiks nodots izskatīšanai konsultatīvajai padomei un pēc tam – ANO Drošības padomei.

Tavs komentārs par rakstu: