• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Degoša lampiņa un stāds zemē. EK politikas stūrakmens: arī enerģijai ir jāaug zemē un jādod bagātīga raža. Foto: iStock

EK aicina valstis mazināt energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem

Eiropas Komisija (EK) 13. oktobrī ir izplatījusi paziņojumu, par pasaulē strauji augošajām enerģijas cenām, kuru palielināšanās, uzskata EK, turpināsies visu ziemu. Tāpēc EK aicina Eiropas Savienības dalībvalstis veikt pasākumus, lai iespējami mazinātu kāpjošo cenu ietekmi uz patērētājiem, sevišķi trūcīgajiem iedzīvotājiem, informē lsm.lv.    

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu un Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

EK vēlreiz uzsver, ka energoresursu sadārdzināšanās galvenais iemesls esot “pasaulē augošais pieprasījums pēc enerģijas, it īpaši gāzes, jo ekonomikas atlabšana pēc “Covid-19” pandēmijas kulminācijas uzņem ātrumu”. Protams, par to var un vajag strīdēties, kaut vai tāpēc, ka daļa ekspertu uzskata: energoresursu sadārdzināšanās ir lielā mērā saistīta ar pašas EK bezkompromisa cīņu pret globālo sasilšanu, kuras rezultātā arvien lielāks īpatsvars enerģētikā ir dārgākajiem un sistēmiski nedrošākajiem zaļajiem enerģijas ražošanas veidiem – piemēram, vēja ģeneratoriem un saules baterijām. 

ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone uzskata, ka “vajadzīga ātra un koordinēta reakcija”.

EK paziņojumā ir uzskaitīts pasākumu kopums, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var izmantot, lai novērstu faktisko cenu pieauguma tūlītējo ietekmi un vēl vairāk stiprinātu noturību pret jauniem cenu satricinājumiem.

Piemēram, īstermiņa valsts pasākumi aptver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķētus nodokļu samazinājumus.

Eiropas Komisija norāda, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj ES un dalībvalstīm rīkoties, lai novērstu tūlītējo ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem. Turklāt vispirms esot jāatbalsta mazaizsargātos patērētājus [atgādināsim: ES ietvarā tas ir vispārpieņemts eifēmisms, kas apzīmē trūcīgus iedzīvotājus].

Eiropas Komisija rosina:

          • sniegt ārkārtas ienākumu atbalstu enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem, piemēram, izmantojot talonus vai daļējus rēķinu maksājumus;

          • atļaut uz laiku atlikt rēķinu samaksu;

          • ieviest aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no atvienošanās no tīkla;

          • nodrošināt mērķētus nodokļu likmju pagaidu samazinājumus mazaizsargātām mājsaimniecībām;

          • sniegt atbalstu uzņēmumiem vai nozarēm saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem;

          • veicināt starptautiskus informatīvus pasākumus enerģētikā, lai nodrošinātu starptautisko tirgu pārredzamību, likviditāti un elastību;

          • izmeklēt antikonkurenciālu rīcību un enerģijas tirgū un lūgt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) vēl vairāk uzlabot oglekļa tirgus pārmaiņu uzraudzību;

          • atvieglot plašāku piekļuvi atjaunojamās enerģijas pirkuma līgumiem un tos sekmēt ar atbalsta pasākumiem.

Bez šaubām, EK neaizmirst kārtējo reizi atgādināt arī par enerģētisko neatkarību, uz kuru esot jāvirzās ilgtermiņā.  “Pašreizējā situācija ir ārkārtēja, un iekšējais enerģijas tirgus pēdējo 20 gadu laikā mums ir darbojies labi. Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tā tas turpināsies, īstenojot Eiropas zaļo kursu, palielinot enerģētisko neatkarību un sasniedzot mūsu mērķus klimata jomā,” optimistiski rezumē komisāre Simsone.

Tavs komentārs par rakstu: