• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pludmale Ķīpsalā pie Vanšu tilta. Foto: Zilgma Kukle/LETA

EK kritizē sešu valstu peldvietu ūdens kvalitāti

LETA

Vairumā Eiropas peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila, tomēr sešās valstīs, tostarp Igaunijā, ūdens kvalitāte visbiežāk atzīta par sliktu, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Situācija Latvijas peldvietās lielākoties atzīta kā "izcila", "laba" un "pietiekama", tomēr atsevišķās peldvietās paraugi nav ņemti, jo tās ir tikai nesen atvērtas.

Eiropas jūru, upju un ezeru peldvietās ūdens kvalitāte 2013.gadā lielākoties ir bijusi augsta, un vairāk nekā 95% no tām atbilda minimālajiem standartiem. EK rīcībā esošie dati liecina, ka jūras ūdens kvalitātes rādītāji ir bijuši nedaudz labāki nekā iekšzemes ūdeņiem.

Kiprā un Luksemburgā visas peldvietas tika novērtētas kā izcilas. Šīm valstīm sekoja Malta (99% gadījumu vērtējums "izcili"), Horvātija (95%) un Grieķija (93%). Starp tām ES dalībvalstīm, kur peldvietu ūdens kvalitāte visbiežāk atzīta par sliktu, bija Igaunija (6%), Nīderlande (5%), Beļģija (4%), Francija (3%), Spānija (3%) un Īrija (3%).

Gada ziņojumā par peldvietu ūdens kvalitāti Eiropas Vides aģentūra (EVA) izvērtē ūdens kvalitāti 22 000 peldvietu visā ES, Šveicē un pirmo reizi arī Albānijā. Līdz ar ziņojumu EVA ir publicējusi interaktīvu karti, kurā redzami katras peldvietas kvalitātes rādītāji 2013.gadā.

"Labi, ka Eiropā peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augstā līmenī. Taču pret tik vērtīgu resursu kā ūdens mēs nevaram atļauties būt nevērīgi. Mums arī turpmāk jāaizsargā peldvietu un dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī ūdens ekosistēmas," sacīja Vides komisārs Janess Potočniks.

Savukārt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Breininkss norādīja, ka Eiropas peldvietās ūdens kvalitāte pēdējos divdesmit gados ir uzlabojusies, jo ūdenstilpēs vairs neieplūst tik daudz notekūdeņu. "Pašlaik lielākā problēma ir akūts īstermiņa piesārņojums, kas rodas lietusgāžu un plūdu laikā. Tādos brīžos var pārplūst kanalizācijas sistēmas un fekālās baktērijas no lauksaimniecības zemes var nokļūt upēs un jūrā," atzina Breininkss.

Situāciju vietējās pludmalēs uzrauga vietējās iestādes, vācot analīžu paraugus pavasarī un visu peldsezonu. Peldvietu ūdens kvalitāti var novērtēt kā "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "sliktu", izvērtējot divu veidu baktēriju īpatsvaru, kas liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības.

Lai gan lielākajā daļā peldvietu ūdens ir pietiekami tīrs, lai nebūtu jāraizējas par cilvēku veselību, daudzu Eiropas ūdenstilpju ekosistēmas ir sliktā stāvoklī. Tas skaidri izpaužas Eiropas jūrās - nesen veiktā novērtējumā konstatēts, ka šīs ekosistēmas apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, pārzveja un ūdens skābuma palielināšanās, un paredzams, ka šīs problēmas saasināsies.

Tavs komentārs par rakstu: