• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Bēdīgs dakteris maskāJa dakteris ir bēdīgs, tāds pats kļūs arī pacients. Foto: Shutterstock

EK: veselības nozarē Latvijā trūkst gan mediķu, gan finansējuma

Eiropas Komisija (EK) pašlaik gatavo ziņojumu par Latviju. Izvērtējot valsts paveikto savu pilsoņu veselības aprūpes uzlabošanā, EK pārstāvniecībā Latvijā notika apspriede, kurā piedalījās arī  Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji.

InfoTOP.lv

LVSADA informē, ka atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šoreiz EK vairāk uzmanības veltījusi salīdzinošai 2019. gada budžeta plāna projekta analīzei. Salīdzinot valdības primāros izdevumus pēc funkcijas Latvijā ar Lietuvas, Igaunijas un ES vidējiem rādītājiem, atklājas, ka ir tikai viena nozare, kuras finansējums Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no visiem trim kontrolskaitļiem, un tā ir veselības aprūpe.

Sīkstulīgais valsts finansējums ierobežo cilvēku piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei, un EK ziņojumā tas minēts kā viens no diviem galvenajiem cēloņiem (otrs – neveselīgs dzīvesveids) sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā.

EK vērtējumā veselības aprūpes uzlabošanā esot panākts neliels progress. Reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību, efektivitāti un kvalitāti, virzās uz priekšu, taču tās ir agrīnā posmā.

Diemžēl reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums. Latvijā ārstu skaits ir zemāks par ES vidējo rādītāju (attiecīgi 32 ārsti pret 36 ārstiem uz 10 000 iedzīvotājiem), savukārt māsu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem ES – tikai 46 māsas uz 10 000 iedzīvotājiem. Īpaši vainojams pie tā ir zemais atalgojums. 

Ņemot vērā konstatēto, EK atzinīgi vērtē valdības veiktos pasākumus vajadzīgo cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpes nozarē. Pasākumi ietver gan algu palielinājumu periodā no 2018. līdz 2021. gadam, gan arī adekvātu samaksu par pagarināto darba laiku. Tāpat EK atzīmē, ka papildu publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam (pieaugums par 0,5% no IKP) ir devis pozitīvus rezultātus. Uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, tā pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” pērn netika pilnībā izmantotas. Rezultātā to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, ir samazinājusies no 8,2% līdz 6,2%.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina EK ziņojumu uztvert atbildīgi: “Komisijas konstatētais pierāda, ka būtiskas papildus investīcijas veselības aprūpē ir lietotas pareizi, jo uzlabo iedzīvotāju apmierinātību ar piekļuvi valsts sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Tātad konsekventi jāturpina uzsākto virzību, jo Latvijas atpalicība no vidējiem ES rādītājiem joprojām ir ievērojama.”

Tavs komentārs par rakstu: