• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Lejupejošs grafika un cilvēki maskās"Covid-19" cilvēkus nav pieveicis fiziski, toties piebeidzis ekonomikas augšupeju. Foto: ERSA

Ekonomika pēc «kovidpanikas» slīd «zem grīdlīstes»

Baisā sērga ”Covid-19” Latvijai līdz šim gauži nav nodarījusi. Vairāk pateicoties Latvijas sabiedrības veselajam saprātam un pašdisciplīnai, mazāk – valdības veiktajiem pasākumiem, ar skaitļiem mēs pat varam lepoties: inficēto īpatsvars mums ir zems – 5,2 uz 100 000 iedzīvotājiem jeb 0,0052%. Citās ES valsts klājas dažādi, bet četrās no tām – Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē (formāli tā joprojām ir mūsu pulkā), Portugālē un Beļģijā – kovidu var saukt par īstu nelaimi. (aktuālos datus par kovidsituāciju sk. šeit)

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tomēr jāapzinās, ka valstu ekonomiskā situācija neatrodas tiešā korelācijā ar sekmēm cīņā pret koronavīrusa izplatību. Jā, sērgai mūs neuzveikt! Toties ekonomika ir noslīdējusi līdz grīdlīstei un slīd vēl zemāk.  Centrālā statistikas pārvalde šā gada 1. ceturksnī uzrādīja iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu par 1,4%. IKP, protams, nav visa ekonomika, tomēr vienai no ES nabadzīgākajām valstīm šāda lejupslīde ir vairāk nekā apbēdinoša. Un vēl bēdīgākas ir prognozes.  

Latvijas Banka prognozē, ka šogad IKP samazināsies par 6,8%, bet Finanšu ministrija (FM) 2020. gadā pareģo IKP sarukšanu par 7%, valsts parādam pārsniedzot IKP par 50%. 

Tomēr jāatzīst, ka arī FM prognozes nemaz nav uzskatāmas par pesimistiskām, jo globālajā ekonomikā eksperti gaida nevis mazāku, bet vēl straujāku lejupslīdi.

Piemēram, Vācijas statistikas biroja dati liecina, ka šīs valsts ekonomikā kovidpanikas laikā ir fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%. Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers (Peter Altmaier) aprīļa izskaņā brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā. Ministrs prognozēja, ka, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu, Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%. Nu, apmēram tāpat kā Latvijā. Tikai izejā no krīzes Vācijas un Latvijas starta pozīcijas nav salīdzināmas.  

Tajā pašā laikā kovidstatistika Vācijā nav nedz laba, nedz slikta (atrodas gandrīz tieši pa vidu ES valstu sarakstā), lai gan arī Vācijas politiķi ir veikuši standarta pasākumus, kas ierobežoja ne tikai sabiedrības dzīvi, bet arī ekonomiku.  Lai nu kā, Vācijas ekonomiskās grūtības skars visas ES valstis. To dēļ visai skeptiski jāraugās arī uz Briseles solījumiem ES dalībvalstu ekonomikas stimulēšanā ieguldīt gandrīz divus triljonus eiro. Bez Vācijas piedalīšanās tas ir mazticami.

Bet pasaulē klājas vēl bēdīgāk. 15. maija paziņojumā par globālās ekonomikas prognozēm Āzijas Attīstības banka (AAB, Asian Development bank) uzsvēra, ka koronavīrusa pandēmija šogad varētu samazināt pasaules ekonomiku par 8,8 triljoniem dolāru jeb 9,7%.

AAB prognozē, ka saceltās kovidpanikas dēļ pasaulē kopumā tiks zaudēti līdz 242 miljonii darbavietu. Šo likvidēto darbavietu dēļ zaudējumi varētu sasniegt 1,8 triljonus ASV dolāru. Salīdzinājumam: globālās finanšu krīzes laikā 2008/2009. gadā nodarbinātības zaudējumi bija septiņreiz mazāki.

Savukārt ceļojumu ierobežojumi globālo tirdzniecību varētu samazināt par summu līdz 2,6 triljoniem ASV dolāru.

AAB atzīmē, ka Amerikas Savienotās Valstis šajā krīzē zaudēs līdz pat 2,2 triljoniem dolāru jeb desmito daļu no tās IKP. Savukārt Ķīnas zaudējumi varētu sasniegt 1,6 triljonus dolāru jeb 11% no tās ekonomikas.

Taisnības labad jāpiebilst, ka globālā tirdzniecība jau pirms krīzes cieta no spriedzes starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, kas izraisīja globālās izaugsmes palēnināšanos. Un attiecības starp abām jaunā globālisma potenciālajām līderēm arī “Covid-19” sērga ir nevis neitralizējusi, bet gan drīzāk pasliktinājusi.

Tas neko labu nesola nedz amerikāņiem, nedz ķīniešiem, nedz mums te, Eiropas nostūrī pie Baltijas jūras.

Tavs komentārs par rakstu: