• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sēžu zāles kopskats BriselēTelpa liela, cilvēku daudz, grūti par ko vienoties. Foto no: livenewsmalta.com

ES valstu finanšu ministri domāja, domāja un neko īpašu neizdomāja

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri ir vienojušies par eirozonas reformām, kuras paredzētas, lai ES dalībvalstis spētu labāk cīnīties pret finanšu krīzi. Tomēr par radikāliem risinājumiem nacionālie finansisti vienoties nespēja.

Vienošanās starp 27 ES dalībvalstīm, neiekļaujot Lielbritāniju, paredzēta, lai valstu valdībām nodrošinātu krietni spēcīgāku pasākumu kopumu gadījumā, ja Eiropas ekonomika “saskaras ar būtiskiem satricinājumiem”.

Iespējams, ierosinājumi patiešām spēs nedaudz stiprināt Eiropas ekonomikas finanšu sistēmu, taču tajos nav ietvertas krietni plašākas vīzijas, tostarp eirozonas finanšu ministra iecelšana vai “Eiropas stila Starptautiskā Valūtas fonda (SVF)” izveide. Īpaši asas diskusijas izvērtās saistībā ar Francijas atbalstīto, tomēr galu galā noraidīto ideju par eirozonas budžeta izveidošanu. Ministri vienojās par šīs idejas krietni piezemētāku versiju, saistot to ar ES atbalstītu reformu veicināšanu, nevis paredzot kā palīdzību, lai pārciestu negaidītu ekonomikas lejupslīdi, kā bija iecerējuši francūži.

Vēl viens sarežģīts jautājums bijis saistīts ar banku savienības izveides pabeigšanu, Vācijai joprojām stingri iebilstot pret šo ieceri, ko vēlas Eiropas Centrālā bankas, lai garantētu banku noguldījumus patērētājiem.

Tomēr finanšu ministri panāca vienošanos saistībā ar Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pienākumu paplašināšanu. Ministri vienojās, ka ESM darbosies kā pēdējais glābiņš gadījumā, ja ES lielākās bankas skars smaga krīze.

Šīs “reformas” nākamnedēļ tiks apstiprinātas vai noraidītas ES dalībvalstu līderu samitā Briselē.

Tavs komentārs par rakstu: