• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Latvijas NBS parāde pie tribīnesViss, kas mums palicis: armija un politiskais "krējums". Foto: Ilmars Znotins/AFP/Getty Images/defensenews.com

«Fantomu» kredīti: Valsts parāda apjoms pārsniedzis 11,54 miljardus

Valsts kase ir “atjaunojusi” kārtējo Latvijas ārējā parāda daļu, šoreiz 300 miljonus. Kā parasti, tas noticis brīdī, kad “situācija finanšu tirgos ir labvēlīga”. Un, kā parasti, šīs “izdevīgā atjaunošana” palielina Latvijas ārējā parāda apjomu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Kāds ir šo “atjaunošanu” algoritms, InfoTOP.lv ir aplūkojis šeit, tāpēc pie tā nepakavēšos. Piebildīšu tikai, ka kopš leģendārā Valda Dombrovska veiksmes stāsta ēras Latvijas valsts ārējais parāds atrodas pilnībā “eiropeiskā” attīstības stadijā, t.i., mums vairs nekas nav jāaizņemas, jo parāda augšanu nodrošina tā “apkalpošana” un “refinansēšana”.  Būtībā mūsu isteblišments šajā štellē ir izveidojis īstu perpetuum mobile: aizņēmusies pirms 10 gadiem, Latvija vairs nespēj parādu ne tikai atmaksāt, bet pat apturēt tā augšanu.

Arī tagad Valsts kase ir veikusi jau februārī emitēto valsts obligāciju (toreiz 700 miljonu apmērā) papildu emisiju, izlaižot obligācijas 300 miljonu vērtībā ar dzēšanas termiņu 2029. gadā un garantēto ienākumu līmeni 1,764% un fiksētu kuponu (procentu) likmi 1,875% apmērā. Izsakoties latviski, valsts kase ir aizņēmusies 300 miljonus, par kuru izmantošanu 10 gadu laikā nodokļu maksātāji atdos 56,25 miljous eiro (un galā, protams, šie 300 miljoni būs jāatmaksā, ko Valsts kase noteikti izdarīs, izlaižot kārtējās “izdevīgās” obligācijas). Bet 56,25 miljonus droši varam pieskaitīt valsts ārējā parāda pamatsummai. Tāda, lūk, finanšu situācija!

Jūs varētu uzdot jautājumu: kā tad tā, vai ar emitētajām eiroobligācijām Latvija nav segusi kādu daļu no valsts parāda? Nē! Šobrīd valsts parāds jau ir pārsniedzis 11,54 miljardus eiro un ik sekundi turpina palielināties par 17 eiro. Ik minūti par 1020 eiro, ik stundu par 61 200 eiro, ik diennakti – par 1 468 800 eiro. Īsteni labvēlīga situācija starptautiskajiem kreditoriem, kuru labā tagad strādā vairs ne viņu, bet mūsu nauda, kura automātiski un nenovēršami pārtop VIŅU naudā, bet mēs arvien viņiem esam parādā.

Loģiski, ka investoru (tagad tie ir tikai privāti, tāpēc anonīmi) interese par Latvijas parādzīmēm ir augsta – pieprasījums pēc tām arī šoreiz 2,9 reizes pārsniedza piedāvājumu. Rezultātā mums ir uzradušies vēl 80 kreditoru, pamatā no Eiropas valstīm – Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas. Kaut gan arī to mēs nevaram zināt droši, jo finanšu tirgos daudzi strādā ar starpnieku palīdzību.

Kā parasti, starp emisijas vadošajām bankām bija amerikāņu “Citi”, vēl arī franču “Crédit Agricole” un vēl viena amerikāņu investīciju banka “Goldman Sachs”. Arī tās, protams, saņem savus procentiņus, taču, salīdzinot ar privātajiem investoriem, tās ir kapeiciņas.

Jā, un pēdējais, jautājumu par to, kā tiks izlietots kārtējais aizņēmums, neuzdosim. Faktiski šīs naudas nemaz nav. Fantomu sāpes un fantomu kredīti. Atšķirībā no “investoriem”, kuru peļņa būs pilnīgi reāla.

Tavs komentārs par rakstu: