• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Rotaļlācītis uz drūmas aiznavas fonaSkatoties uz priekšu, perspektīvas izskatās vienādiņ nemīlīgas. Foto no: liga.net

«Fitch»: Latvijas perspektīvas nav perspektīvas

Viens no globālās pasaules ekonomiskajiem žandarmiem – starptautiskā kredītreitingu organizācija Fitch Ratings” (“Fitch”) – ir novērtējis mūsu ekonomikas stāvokli un saglabājis Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā "A-" līmenī, taču samazinājusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Ko tas nozīmē, tulkojot cilvēkiem saprotamā valodā? Itin neko, izņemot vienu visai jancīgu lietu: ļoti iespējams, tuvākajā nākotnē mūsu labiešiem ārējo aizdevumu saņemšana vairs nebūs tik vienkārša un nāksies mazliet vairāk pasvīst. Nelolosim ilūzijas: kredītus viņi tāpat varēs saņemt, tomēr, ņemot vērā šo cilvēku dabisko slinkumu, stulbumu un iedomību, rodas cerība, ka kādu nieku mazāk nekā viņi cer. Vai tas ir labi vai slikti – to mēs varēsim novērtēt jau līdz šā gada beigām, analizējot varonīgās cīņas pret koronavīrusu rezultātus.

Samazinātās nākotnes perspektīvas “Fitch” skaidro ar “Latvijas fiskālās situācijas prognožu pasliktināšanos 2020.-2021.gadā, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi vidējā termiņā un ar koronavīrusa pandēmiju saistītu izdevumu pieaugumu” – iekšzemes kopprodukta (IKP – to makroekonomisti un ekonomiskie žandarmi mēdz bez ierunām tāpatot ar ekonomiku kā tādu) lejupslīde šogad varētu sasniegt “gandrīz 7%”. Principā noteikti būs vēl vairāk, taču to neviens nezina, kur nu vēl “Fitch”! It kā pasaulē šobrīd varētu atrast kaut vienu valsti, kurai zināmā mērā mākslīgi uzkurinātā ažiotāža ap “Сovid-19” nāks par labu!

Tajā pašā laikā “Fitch” atzīst, ka ka galvenie faktori, kas uztur Latvijas kredītreitingu augstajā “A-“ līmenī, ir “mērenais budžeta deficīts un valsts parādsaistību līmenis, kā arī institucionālais noturīgums, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā”. Taču budžeta deficīts paša “Fitch” vērtējumā šogad uzleks līdz 6,4% no IKP (pērn tas bija 0,5%). Tas, protams, nav nāvējoši, lai gan nekā iepriecinoša arī šajā faktā nav, ja atceramies plaisu starp valdošo kliķi un sabiedrību. Savukārt valsts ārējais parāds burtiski nedēļas laikā ir palielinājies par pusotru miljardu eiro jeb vairāk nekā par 12%. Pēc vēl 2,5 miljardu aizņemšanās tas pietuvosies ES valstu vidējam līmenim, kas vienai no nabadzīgākajām eirozonas valstīm nepavisam nav saulainas nākotnes rādītājs.

Bet patiešām nomāc “Fitch” prognoze par to, ka oficiālais bezdarbs Latvijā šogad un nākamgad sasniegs attiecīgi 9,5% un 10% (salīdzinot ar 6,3% pērn). Kā zināms, Krišjāņa Artura Kariņa valdība pavisam nesen paspēja itin klusu un bez nopietniem iebildumiem apcirpt valsts atbalstu bezdarbniekiem. Vismaz šādos gadījumos K.A.Kariņš un viņa varza demonstrē apbrīnojamu tālredzību!

Tavs komentārs par rakstu: