• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vecas rokas ar monētāmŠodien iztikšu bez pusdienām, toties ieguldīšu "drošības spilvenā". Foto: Kirsty O'Connor/PA/telegraph.co.uk

FKTK: arī nabagiem vajadzētu ierobežot savu «rijību» un sākt uzkrāt I

Apkopojot “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020” ieviešanas ikgadējos rezultātus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aprēķinājusi, ka Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pagājušā gada laikā pieauguši par gandrīz miljardu eiro, un tas, pēc fuktuka spečuku domām, norādot uz “ekonomikas pārkaršanas pazīmēm”.

Dzintars Zaļūksnis

FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apmērā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā, jo iedzīvotāju kopējie uzkrājumi pērn, lai gan pieauguši par apmēram 800 miljoniem eiro un 2019. gada sākumā sasnieguši 11,2 miljardus, tomēr palielinājušies mazākā apmērā nekā IKP. Un tā, uzskata FKTK, esot “ekonomikas pārkaršanas” pazīme.

Ko vienkāršajam pilsonim nozīmē it kā nekaitīgais makroekonomiskais formulējums “ekonomika pārkarst”? Mazliet vienkāršojot – to, ka pilsonis sācis tērēt pārāk daudz naudas, t.i., viņa ienākumi tā uzauguši, ka apdraud valsts makroekonomisko attīstību!

Tāpēc vienkāršākais veids, kā ekonomiku “atdzesēt” ir “pierunāt” pārlieku turīgo pilsoni, lai viņš naudu nevis tērē, bet uzkrāj, jeb, izsakoties eifēmismiem, apgādā sevi ar visiem iespējamajiem “drošības spilveniem” – nu, vismaz tādiem, ar kādiem nupat no FKTK atlaistos Pēteru Putniņu un Guntu Razāni (sīkāk lasiet šeit) apgādāja valdība un tādiem, kā satiksmes ministrs Tālis Linkaits grasās apgādāt potenciāli atlaižamo “Latvijas dzelzceļa” vadību. Proti, gada algas apmērā. Jūs to nevarat? Eita nu!

Taču māc pamatotas aizdomas, ka vienkāršais pilsonis nevis negrib uzkrāt, bet gan viņam vienkārši trūkst naudas, lai “veidotu rezerves”. Baidos, ka starp “paciesties, bet uzkrāt” un “ēst šodien, ne pēc nedēļas” pārliecinoši lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa izvēlēsies otro, “valstiski nepareizo” iespēju.    

FKTK ekspertiem ir acīmredzami pretējs viedoklis, un tā ir šā brīža skarbākā ekonomiskā pretruna. Skarbākā tāpēc, ka galu galā politiķi darīs tā, kā uzskata FKTK,– bez mazākās šaubu ēnas pacentīsies ierobežot vienkāršā pilsoņa rijību.   

Tavs komentārs par rakstu: