• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sirmgalve skumji skatās pa loguKā lai tiek uz darbu, ja nav naudas autobusam? Ilustratīvs foto: Shutterstock

FKTK: arī nabagiem vajadzētu ierobežot savu «rijību» un sākt uzkrāt II

(Pirmā daļa šeit)

Gadu gadiem ilgusī diskriminācija vecuma dēļ ir nesusi loģiskus augļus: Latvijas darba tirgū pusmūža cilvēks netiek uzskatīts par pilnvērtīgu personu. Tiesa, tas ir noticis lielā mērā ar  Eiropas Savienības (ES) “piespēli”: simtiem miljonu, ko mūsu Lielā Dzimtene atvēl dažādiem projektiem, kas paredz “jauniešu iesaistīšanu” un “motivēšanu”, ir darījuši savu: pensijas vecums strauji tuvojas vidējam mūža ilgumam (sevišķi vīriešiem), bet vārgi protestēt turpina tikai pensionāri, lai gan sociāli viskailākais slānis pašlaik ir tieši pirmspensijas vecuma cilvēki.

Dzintars Zaļūksnis 

Un vispār – runa jau nav par pensiju.  Bagātajā Eiropā arvien pārliecinošāk klīst runas par to, ka valsts garantētas pensijas kā tādas tuvākajā nākotnē beigs pastāvēt, ka cilvēkiem tiks dota iespēja strādāt līdz kapa malai. Protams, darbu, kura veikšanai nepieciešama konkrētajam cilvēkam pieņemama fiziskā un garīgā piepūle un, visdrīzāk, nepilnu darba laiku. Šādos apstākļos seniors, protams, varēs sev nopelnīt kādu eiriņu un, iespējams, izvilkt kailo dzīvību, turklāt – kas nav mazsvarīgi – nejutīsies nevienam parādā. Toties fiskālistiem tie būs īsti svētki: dažādiem “projektiņiem” atbrīvosies viena no lielākajām valsts budžeta sadaļām.

Tā tas izskatās uz papīra. Taču diskriminācija vecuma dēļ – jeb, kā to modīgi pieņemts saukt, eidžisms (no angļu: age, vecums) – ir darījusi savu. Teorētiski seniori varēs strādāt – un daudziem, tostarp personīgi man, šāda iespēja liekas daudz pievilcīgāka nekā dīka novecošana. Bet praktiski ir viens smags jautājums: kur tad viņi strādās, ja jau tagad vecuma grupā pēc 50 gadiem ir milzīgs bezdarbs? Atsvešināti vērtējot, skaisti jau izskatās futūristu vāvuļošana par pensiju atmiršanu un senioru nodarbinātību. Bet kā tā izskatīsies, saduroties ar Latvijas realitāti?

Skaidrs, ka Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums ar katru gadu kļūst arvien lielāks. Skaidrs, ka pašreizējās pensiju sistēmas pavisam drīz vienkārši “uzsprāgs”. Un šajā brīdī svarīgs amortizators būs vecumdienu iekrājumi, kādi nu kuram tie būs. Latvijā šajā ziņā stāvoklis ir sevišķi bēdīgs. Valsts pensiju fondu pirmais un otrais līmenis diemžēl ir piedzimis jau nedzīvs – un kādu gan dzīvību var prasīt no sistēmas, kuru it kā uzrauga valsts, taču reāli nodrošina ārvalstu privātās bankas. Un šīs bankas pat 2018., finanšu sektoram ļoti smagajā gadā, ir pamanījušās kāpināt savu peļņu, praktiski visiem pensiju plāniem nesot zaudējumus (šeit). Uzsvēršu: zaudējumus potenciālajiem pensionāriem nevis bankām. InfoTOP.lv jau rakstīja, ka valsts mūsu dārgo politikāņu personā ir atteikusies gan no topošo pensionāru naudas uzkrājumu administrēšanas, gan no garantijām – un kā gan tā var garantēt privātu ārvalstu banku darbošanos ar svešu naudu? Nekas nav mainījies un droši vien nemainīsies, jo viņi tur, augšā acīmredzot no tiesas uzskata, ka pensiju sistēma Latvijā joprojām ir viena no labākajām pasaulē (šeit).

Vai gan jābrīnās, ka pie šā mīta turas arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)? Apkopojot “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020” ieviešanas ikgadējos rezultātus, FKTK ar zināmu gandarījumu konstatē, ka pensiju sistēmas trešajā līmenī (privātajos pensiju fondos) iesaistīto dalībnieku skaits 2018. gadā audzis par 17 342 personām, un tagad tajos ir iesaistījušies 303 849 potenciālie pensionāri. Tā gan ir krietni mazāk nekā puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

No jauna noslēgti 1442 līgumi par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina riskus – 211 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2017. gadā – 168 eiro). Kopumā pieaug uzticēšanās līmenis finanšu pakalpojumu sniedzējiem, sasniedzot 51% (2017. gadā – 44%), tostarp augstākais uzticēšanās rādītājs ir apdrošināšanas sektorā – 73% (2017. gadā – 62%). Paši par sevi tie tiešām ir optimismu rosinoši skaitļi. Taču FKTK neatklāj: 1) cik liela loma šo skaitļu pieaugumā ir pirmspensijas iedzīvotājiem; 2) cik liela vispār ir to cilvēku grupa, kas veido šo pieaugumu. Baidos, ka Džini indeksa (Gini Index) 35,6 piemeklētajā Latvijā (starp ES valstīm augstāks tas ir tikai Bulgārijā – šeit) tas attiecas uz ļoti plānu iedzīvotāju slāni.

“Stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā nodrošina Latvijas mājsaimniecību finanšu labsajūtu un zināmu optimismu saistībā ar trešo finanšu pratības mērķi,” uzskata FKTK. Ne jau velti fuktuks raksta par zemām procentu likmēm tieši eirozonā nevis Latvijā. Bet liksimies nu mierā – kredīti nav tas, kas objektīvi parāda Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Drīzāk gan otrādi.

Visādā ziņā finanšu kapitāla tirgus uzraugi Latvijas senioriem piekodina: beidziet peldēties šampanieša vannās, sāciet taupīt un uzkrāt! Citādi savus vecākus nāksies pilnībā uzturēt bērniem. Ja viņi to spēs un gribēs.

Tavs komentārs par rakstu: