• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks skaita eiro lielās banknotēsTā ir, kad vienā rāvienā no bankas izņem visu mēnešalgu, atkal sajuka skaits! Foto: Reuters

Gauss, Gulbis, Tauriņš un citi algu «zvēri»

Valdība pirms vēlēšanām pasniegšot sabiedrībai raženu dāvanu: vidējā alga valstī drīzumā pārsniegšot 1000 eiro “uz papīra”. Pazīstu cilvēkus, kas šo “vidējo algu” patiešām saņem, pazīstu arī tādus, kam alga vēl lielāka. Tomēr lielākā daļa vaicās – kā tad tā? Lūk, jums ilustrācija, kā! – valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji ir viens no šo vidējo algu aprēķināšanas stūrakmeņiem.

 Aizvadītajā gadā starp valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem lielākos ienākumus guvuši aviokompānijas “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, elektronisko sakaru uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, mežsaimniecības uzņēmuma “Rīgas meži” vadītājs Aivars Tauriņš, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kā arī “Latvijas valsts mežu” vadītājs Roberts Strīpnieks, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās deklarācijas.

Martina Gausa “darba ienākumi” pagājušajā gadā bija 1,16 miljoni eiro jeb 96 667 eiro mēnesī. Viņam ir arī lielākā alga no valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un pērn tā sasniedza 579 tūkstošus eiro. Savukārt pārējos ienākumus Gauss guvis kā prēmijas un cita veida maksājumus no “airBaltic”.

Šā ranga vicelīdera, SIA “Lattelecom” vadītāja Jura Gulbja kopējie ienākumi 2017. gadā bija krietni mazāki – 396 tūkstošus eiro jeb 33 000 eiro mēnesī.  Gulbim bija otra lielākā alga – 389 tūkstoši eiro. Savukārt lielāko daļu citu Gulbja ienākumu veidoja apdrošināšanas atlīdzības.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži” vadītājs Aivars Tauriņš pērn guvis ienākumus 213 tūkstošu eiro apmērā (17 750 eiro mēnesī). Lielāko daļu viņa ienākumu veidoja nevis alga “Rīgas mežos”, kura bija 72 tūkstoši eiro, bet gan dividendes no SIA “Komp ART Eksim” un kompensācija no SIA “Tirgoņu 1”.

“Latvijas dzelzceļa” šefa Edvīna Bērziņa kopējie ienākumi pērn sasniedza 179 tūkstošus eiro (14 917 eiro mēnesī). Viņam ir tikai piektā lielākā alga starp valsts uzņēmumu vadītājiem – 137 tūkstoši eiro gadā. Taču vēl 36 tūkstošus eiro viņš atalgojumā pērn saņēma no a/s “RB Rail”, kur darbojas padomē.

Savukārt “Latvijas valsts mežu” vadītāja Roberta Strīpnieka kopējie ienākumi pērn veidoja 164 tūkstošus eiro (13 667 eiro mēnesī). Viņam ir arī trešā lielākā alga no valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem – 152 tūkstoši eiro gadā.

Īpaši zīmīgi ir tas, ka visiem turīgākajiem valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir pieauguši.

“airBaltic” vadītājs Martins Gauss ir izveidojis arī lielākos uzkrājumus – 394 tūkstošus eiro -, kā arī viņam ir lielākās parādsaistības – 250 tūkstoši eiro.

Tāpat salīdzinoši lieli uzkrājumi ir Ceļu satiksmes un drošības direkcijas vadītājam Andrim Lukstiņam – 306 tūkstoši eiro –, un Robertam Strīpniekam – 278 tūkstoši eiro.

Īpatnēju uzkrājumu glabāšanas veidu – tikai skaidrā naudā – izvēlējies “Rīgas mežu” vadītājs Tauriņš. Viņa deklarācija liecina, ka skaidrā naudā ir uzkrāti 40 tūkstoši eiro.

Savukārt apjomīgākās parādsaistības pēc Gausa ir “Starptautiskās lidostas “Rīga”” vadītājai Ilonai Līcei – 238 tūkstoši eiro un 44 tūkstoši ASV dolāru –, kā arī “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājai Svetlanai Bergai – 222 tūkstoši eiro.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji snieguši arī aizdevumus un vislielāko – 105 tūkstošu eiro apmērā – deklarējis “Lattelecom” vadītājs Gulbis.

Tavs komentārs par rakstu: