• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Projekta vizualizācija “Rail Baltica” ietvaros būvējamajam tiltam pār Neres upi.“Rail Baltica” ietvaros būvējamais tilta pār Neres upi. Projekta vizualizācija: Rail Baltica

Ģeopolitisko sarežģījumu ietekmē pasliktinās biznesa vide

Pašreizējo ģeopolitisko apstākļu kontekstā arvien skaidrāk kļūst redzams, ka gan uzņēmējdarbība, gan ekonomiskā darbība vispār ir apdraudēta, turklāt tām par ļaunu nāk vairāki. Tāpēc uzņēmumiem, kuros ir starptautiska klātbūtne, nākas ārkārtīgi svarīgi pētīt riskus, ar kuriem tie saskaras mūsdienu Eiropas biznesa vidē.

Viktors Kortiso, jurists, starptautisko tiesību profesors, īpaši InfoTOP.lv

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā risinās ekonomiskais aukstais karš. Un arī vienas otras šajā vidē nonākušas Baltijas jūras reģiona valsts – konkrēti, Lietuvas – darbības sekmē spriedzes un saspīlējuma pieaugumu tālu ārpus pašu valstu robežām un interešu loka.

Ķīnas un Savienoto Valstu pieaugošās konkurences ietekmē aktualizējas jau no pagātnes zināmas koncepcijas, kas rezonē ar politiskajās savienībās balstītu ekonomisko attīstību. Nereti šīs koncepcijas tiek izmantotas gadījumos, kad jāizdara netiešs spiediens caur trešajām valstīm. Piemēram, mēs redzam, kā ASV finanšu ministre Dženeta Jelena (Janet Yellen), attīstot ekonomiskās attiecības ar politiski sabiedrotām valstīm, virza piegādes ķēžu friend-shoring koncepciju.  

Šī koncepcija nebūt nav jauna, un to vēlreiz parāda Lietuvas attiecības ar Ķīnu.

Mazā Baltijas valsts nokļuvusi uzmanības centrā, iesaistoties politiskā konfrontācijā ar Ķīnu, un tādai konfrontācijai var būt nozīmīgas un neparedzamas ekonomiskās sekas. Situāciju vēl vairāk sarežģī karš starp Krieviju un Ukrainu, kas ir pasliktinājis situāciju Baltijas reģionā, pārvēršot Ķīnas un Lietuvas konfliktu spriedzes avotā, kas rada vēl lielāku spiedienu uz šo Baltijas valsti.

Globālā situācija, kurā izveidojusies virkne konflikta avotu, mudina pilnveidot starpvalstu sistēmu, lai tā ļautu ierobežot vai vispār novērst politisku iejaukšanos, kas palielina spriedzi un neļauj efektīvi kārtot starptautiskās lietas, tirgoties un veikt investīcijas.

Tāpēc vitāli svarīgi ir tieši šobrīd atbalstīt tiltus, kas ļauj stiprināt progresu un tirdzniecību. Tas nepieciešams pasaulei tagad, un vēl vairāk būs nepieciešams nākotnē – tostarp kā instruments ekonomikas atjaunošanai pēc “Covid-19pandēmijas un pēckara Ukrainā.

Turklāt tas šī nospriegošana notiek kontinentā, kurā izveidota Eiropas Savienība, tās pamatos guldot miera ideālus, kas balstās uz valstu savstarpējo ekonomisko atkarību. Šī ideja, šis Eiropas sapnis ir jābalsta, un tas ir svarīgi pirmām kārtām Ukrainai, kurai priekšā stāv grūts uzdevums, un atjaunošanai pēc nežēlīgā kara tai būs nepieciešams Eiropas atbalsts.

Ak vai! – situācija Lietuvā liek tieši saskarties ar riskiem, kuri pastāv Eiropas vidē, neļaujot pievērst pietiekamu uzmanību kopīgajām vērtībām, mūsu skatījumam uz mierīgu nākotni un ekonomiskās darbības attīstību.

Jāsaka, ka kopējā situācija Lietuvā a priori nav pozitīva, atsevišķi uzņēmumi ir pauduši neapmierinātību ar sarežģītām procedūrām uzturēšanās atļaujas saņemšanai un uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī ar korupcijas gadījumiem un nepietiekamas gaisa satiksmes radītiem transporta šķēršļiem.

Ļoti skaidri to parāda galīsiešu kompānijas “GRUPO PUENTES” nedienas Lietuvā. 2022. gada janvārī Lietuvas valdība apturēja līguma parakstīšanu starp valsts dzelzceļa kompāniju “Lietuvos geležinkeliai” un Spānijas uzņēmumu “GRUPO PUENTES”. Apturēšanas iemesls bija “GRUPO PUENTES” attiecības ar Ķīnu, kas izpaužas galvenokārt “China Road and Bridge Corporation” (CRBC) klātbūtnē Spānijas uzņēmuma akciju paketē. Taču Ķīnas partneris nepieņem vienpusējus lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma pārvaldi, attīstības projektiem un citiem aspektiem.

Spānijas uzņēmums tolaik uzsvēra, ka visi lēmumi par tilta būvniecību pār Neres upi Lietuvā un šo lēmumu īstenošana būs spāņu komandas pilnīgā pārziņā.

Mediji informēja, ka domstarpību dēļ toreizējais Galīsijas reģionālās pārvaldes “Xunta de Galicia” prezidents un pašreizējais Spānijas parlamenta opozīcijas līderis Alberto Nunjess Feiho (Alberto Núñez Feijóo) nosūtījis vēstuli Lietuvas vēstniekam Spānijā, kurā paudis protestu pret šo situāciju un pieprasījis no Lietuvas konsula Galīsijā publicēt turienes presē rakstu, kas nomierinātu garu un atjaunotu uzticības gaisotni.

Neatkarīgi no šā galīsiešu uzņēmuma jau veiktajiem un vēl iespējamajiem soļiem šī lieta ir kļuvusi par bīstamu precedentu. Trešās valsts investoru dalība Eiropas uzņēmumā nedrīkst radīt tādu reakciju no Eiropas valsts – šajā gadījumā lietuviešu – valdības puses Ja tomēr  šāds kritērijs ietekmējis lēmumu pieņemšanu, sekas var būt grūti prognozējamas.

Šajā gadījumā mēs redzam, ka Lietuvas ekonomiskā politika vismaz daļēji rada iespaidu, ka caur spāņu, proti, Eiropas uzņēmumu tiek pieņemts pret Ķīnu vērsts lēmums.

Ķīnas uzņēmumi veic ļoti lielas investīcijas visā pasaulē, un “GRUPO PUENTES” ir tikai viens no piemēriem. Ja šī situācija atkārtosies, visiem uzņēmumiem, kuros investējuši ķīnieši (vai citos kontekstos arī citu valstu investori), būs jāpārvērtē sava darbība un investīcijas, pirms tie sāk īstenot projektus Lietuvā vai valstīs ar līdzīgu vīziju.

Lietuva šo situāciju nerisināja mierīgā ceļā, un biznesa grupas jau ir paudušas satraukumu un neapmierinātību par politiskajiem faktoriem, kas uzņēmumiem Lietuvā rada šķēršļus starptautisku darījumu īstenošanā.

Ekonomiskajā un biznesa kontekstā pat ir grūti novērtēt šīs situācijas mērogus. Tāpēc skaidrs, ka šādos gadījumos politiskajai virzībai pievēršama īpaša uzmanība. Būtu rūpīgi jāuzrauga Eiropas uzņēmumu brīvība pieņemt lēmumus, bet to akcionāru izcelsme nedrīkst kļūt par traucējošu faktoru viņu starptautiskajai darbībai.

Mūsu aplūkotais Lietuvas risinājums aptver daudz plašāku kontekstu: tas parāda un veicina tādu politiskās iejaukšanās modeli, kas traucē ekonomiskajai sadarbībai, deformē normālu biznesa vidi un neļauj atīistīt ekonomiskās attiecības, kas cita starpā var palīdzēt gan eventuālajai Ukrainas atjaunošanai, gan investīciju klimata uzlabošanai un starptautiskajai tirdzniecībai kopumā.

Tavs komentārs par rakstu: