• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ekoaktīvisti ar plakātiemLai "aptvertu pasauli", jābūt plašām zināšanām un nedrīkst "ieciklēties". Foto: Andrew Milligan/PA

Glābdamās no «katastrofas» cilvēce gatava iet uz katastrofu?

Sestdien, 13. novembrī vēlu vakarā noslēdzās ANO klimata konference COP26, ziņo ANO Klimata izmaiņu organizācija (United Nations Climate Change). Šī konference tika [visai patētiski] nodēvēta par “cilvēces pēdējo iespēju izglābt sevi no klimata katastrofas”, tomēr tās rezultāti nav vērtējami tik vienpusīgi.

Pēteris Kurpnieks, īpaši InfoTOP.lv

ANO klimata konferencei vajadzēja noslēgties 12. novembrī, taču tās darbību nācās pagarināt, jo valstu delegācijas nespēja vienoties par nosacījumiem, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Vislielākās domstarpības izraisīja klimata pārmaiņu ierobežošanas finansēšana, subsīdijas fosilajam kurināmajam un atteikšanās no oglēm. Vienošanos izdevās panākt tikai papilddienā, kad delegātu noguruma dēļ skeptiķu argumenti sāka izskanēt ruksnesī.

“Tagad ir lēmumu pieņemšanas laiks. Lēmumi, kurus jūs pieņemsiet, būs vitāli izšķirīgi,” konferences noslēgumā skaļi paziņoja COP26 prezidents Aloks Šarma (Alok Sharma).

COP26 sākās 31. oktobrī, pasaules līderiem pulcējoties Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā. Konferenci ievadīja virkne hiperzaļu paziņojumu – sākot no solījumiem samazināt metāna emisiju un beidzot ar plāniem lietusmežu glābšanai. 

2015. gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Taču pašreizējie valstu emisijas samazināšanas plāni, kā uzskata daļa zinātnieku, novedīšot pie katastrofālas globālās sasilšanas līdz 2,7 grādiem pēc Celsija.

COP26 pieņemtais Glāzgovas klimata pakts ir pirmais līgums, kurā skaidri noteikts atteikties no oglēm kā kurināmā, jo tas esot “klimatam kaitīgākais fosilais kurināmais” un visvairāk pastiprinot siltumnīcefektu.

Taču tā vēl būtu pusbēda. Līgums paredz “steidzami samazināt emisijas” un sola vairāk līdzekļu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām pielāgoties klimata ietekmei. Tomēr, atzīmē ekosktīvisti, līguma mērķi nespēšot novērst globālās temperatūras celšanos par pusotru grādu pēc Celsija.

Daļa zinātnieku atzīst, ka apturēt sasilšanu nav cilvēces spēkos, jo klimata izmaiņas lielākoties nosaka dabiski procesi – vulkānu izvirdumi, smilšu vētras, saules aktivitāte u.tml. Turklāt kurss uz jauno elektroenerģiju izrādās ne tik ļoti zaļš, kā bija cerēts agrāk.

Bet bīstamākais ir tas, ka ekomaniaku apkarotais CO2 ir nepieciešams augiem fotosintēzes procesā, kurā planēta tiek apgādāta ar skābekli. Taču, lai to izvērtētu, nepieciešamas vismaz pamatskolas zināšanas, kuru ekoaktīvistiem, gadās, nemaz nav.

Jebkurā gadījumā var izrādīties, ka, glābdamās no “katastrofas”, ko savulaik iezvanīja 2007. gada Nobela miera prēmijas laureāts Als Gors (Albert Arnold Gore Jr.), vairākums pašlaik izskatās gatavs soļot pretim deindustrializācijai un civilizācijas atgriešanai agrīnajos Viduslaikos. Vai pat vēl senākos laikos.  

Tavs komentārs par rakstu: