• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skats no Grieķijas atbalsta akcijas Trafalgaras laukumāBritu atbalsts grieķu izvēlei. Foto: Matthew Chattle/Rex Shutterstock

Grieķi izvēlējušies nezināmas šausmas

Dzintars Zaļūksnis

Atšķirībā no Latvijas, kur savulaik starptautiskā kredīta ņemšas noteikumi bija noslepenoti un sabiedrībai netika rādīti līdz pat „galīgai uzvarai”, Grieķijas valdība šos noteikumus ne tikai publiskoja, bet arī sarīkoja par tiem tautas balsojumu. Brīdī, kad visas Eiropas propaganda aizgūtnēm kliedza, ka „jā” un „nē” balsotāju skaitu mistiskas aptaujas uzrādot „apmēram vienādu”, bija smagas aizdomas , ka „nē” teicēju varētu būt stipri vairāk – pretējā gadījumā propagandas tonis būtu pavisam savādāks.

Tā arī izrādījās. Pret starptautisko aizdevēju uzpiestajiem noteikumiem – zināmām un prognozējamām šausmām – nobalsoja 61,31% grieķu, vēlētāju aktivitātei sasniedzot 62,5%. Tātad Grieķijas tauta ir izvēlējusies nezināmas šausmas un uzticējusi Alekša Cipra valdībai „krīzes menedžmentu”.

Pateikt, ka Eiropa ir šokā, šķiet, būtu nepateikt neko. Pirmdien Eiropas Savienība ir pamodusies jaunā realitātē. Un te runa ir ne tik daudz par 300 miljardiem, kas Grieķijai kopumā ir aizdoti, bet gan par cilvēkiem, no kuriem tagad šā aizdevuma liktenis ir atkarīgs.

Jūs noteikti esat pamanījuši, ka Ciprs Grieķijas parādu nekad nav noliedzis. Pat vairāk: nedz viņš pats, nedz kāds no viņa komandas nekad nav teikuši, ka parāds netiks atdots. Runa ir tikai par termiņiem un noteikumiem.

Ja kreditori uzspiedīs, lai Grieķija par aizdevumiem norēķinās „ātri un bez žēlastības”, Cipra valdība, visdrīzāk, pieņems Krievijas un Ķīnas palīdzību, faktiski piekrītot kļūt par „jaunās Bizantijas” sastāvdaļu. Skaidrs, ka šāda iespēja biedē ne tikai ES lielvalstu galvas un birokrātus, bet arī ES „stratēģisko” partneri Amerikas Savienotās Valstis – kaut vai tāpēc, ka Grieķijā izvietotajām ASV kara bāzēm visos plānos ir ļoti liels svars.

Tāpēc ES, ļoti iespējams, tomēr meklēs iespēju zaudēt dažus simtus miljardu, saglabājot Grieķiju savā ietekmes zonā. No Eiropas pozīcijām raugoties, bēdīgākais ir tas, ka sarunu partneris nu ir nevis „dīvainītis” Ciprs, ar kuru jau tāpat nekāda patīkamā saruna nesanāca, bet arī Grieķijas referendums, kura rezultātus neviens, kas vismaz vārdos aizstāv demokrātiju, nevarēs ignorēt – pašu Cipru ieskaitot.

Kas notiks tālāk? To neviens nezina, lai gan katram galvā droši vien ir savs „ticamākais scenārijs”. Pagaidām gandrīz noteikti mums nāksies piedzīvot mūsu „nacionālās valūtas” eiro kārtējo kritienu. Taču tas būs mazākais no gaidāmajiem satricinājumiem eirozonā, Eiropas Savienībā un Rietumu ģeopolitiskajā telpā kopumā.

1 Komentāri


  1. aste
    2015-07-09

    Tieši tā! Nu beidzot vienam mēdijam (autoram) ir savs viedoklis! Un jāsaka - saprātīgs! Malacis!

Tavs komentārs par rakstu: