• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Islandes karogs uz Islandes skata fona.Islandieši. Foto: Nordic Photos

Grieķija neseko Islandes piemēram. Ciprs paraksta kapitulācijas aktu

Grieķijas parlaments nav sekojis Islandes piemēram un ir apstiprinājis likumprojektu, kas paredz “starptautisko aizdevēju” pieprasīto “reformu” īstenošanu. Tādējādi Grieķija pēc samērā neilgas “ekstrēmista-populista” premjerministra Alekša Cipra (Αλέξης Τσίπρας) “spītēšanās” ir padevusies.

Islandē 23. oktobrī notika tautas nobalsošana, kuras rezultātā valstī tika pieņemta jauna konstitūcija. Tās projektu izstrādāja nevis politiskās partijas, bet gan tautas ievēlēta Konstitūcijas padome 25 cilvēku sastāvā. Jaunā konstitūcija likumiski nostiprināja Islandes atteikšanos no nodokļu maksātāju kabatām samaksāt savu banku “sarūpētos” parādus (sīkāk lasiet šeit).

Kopš 2008. gada, kad atklājās Islandes banku sistēmas problēmas, valstij nācās izturēt milzīgu ārējo spiedienu – Lielbritānija un Nīderlande (tās pilsoņi un uzņēmumi Islandē zaudēja vislielāko naudu) pat draudēja Islandei ar “pilnīgu izolāciju”, bet Starptautiskais valūtas fonds SVF (International Monetary Fund, IMF) paziņoja, ka liegs Islandei jebkuru palīdzību. Tomēr Islandes prezidents Olavīrs Raknārs Krimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) paziņoja: “Mums teica, ja mēs nepieņemsim starptautiskās sabiedrības noteikumus, tad kļūsim par ziemeļu Kubu. Taču, ja mēs piekristu, kļūtu par ziemeļu Haiti.”

2010. gadā Islandē notika pirmais referendums, kurā islandieši nobalsoja par to, ka valsts nodokļu maksātāju nauda ārvalstu kreditoriem atdota netiks, un SVF uz karstām pēdām apturēja Islandes kreditēšanu. Tomēr islandieši nav padevušies, Islandes krona ir zaudējusi 85% no savas vērtības (pret eiro), bet valsts lielākās bankas ir nacionalizētas. 26 Islandes baņķieriem, kas atzīti par vainīgiem 2008. gada banku krīzē, ir piespriesti ilgstoši cietumsodi).       

Savukārt Grieķijas parlamentārieši “kapitulācijas” likumprojektu ir apstiprinājuši trīs dienas pirms eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kurā tiks vērtēts, vai Atēnas pilda nosacījumus, kas izvirzīti trešās finanšu glābšanas programmas līdzekļu piešķiršanai. Lai varētu sākt sarunas par saņemtā kredīta nosacījumu atvieglojumiem (atceramies, ka Latvijai nekas tāds pat netika piedāvāts), Grieķija ir apņēmusies jau šogad stabilizēt savu banku sistēmu.

Lai saņemtu nākamo kredīta izmaksu no 86 miljardus eiro lielā aizdevuma, aizdevēji Grieķijai pieprasa virkni reformu, no kurām, kā ierasts, daļai ar aizdevuma atmaksas garantijām ir visai attāla saistība.

Grieķijas parlaments ir atbalstījis likumprojektu, kas paredz precizēt pensiju aprēķināšanu, pakļaušanos Eiropas Savienības (ES) enerģijas patēriņa efektivitātes prasībām, atcelt ierobežojumus Grieķijas lielākās ostas privatizācijai un atteikšanos no līdzšinējām nodokļu atlaidēm zemkopjiem. Lai saņemtu nākamo divus miljardus eiro lielo aizdevuma izmaksu, atlikuši vēl vairāki “neatrisināti jautājumi”, tostarp nav panākta vienošanās par privātās izglītības aplikšanu ar 23% lielu pievienotās vērtības nodokli.

Tavs komentārs par rakstu: