• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Putins ar Krievijas karti fonāKrievijas prezidentam Vladimiram Putinam pie sirds ir pašreizējā Krievijas karte. Foto: Antons Gerdo/Вечерняя Москва

Grozījumi Krievijas Konstitūcijā: robežu stiprināšana vai bailes no nākotnes?

Februāra sākumā Vladimirs Putins (Владимир Путин) tikās ar darba grupu, kura gatavo grozījumus Krievijas Konstitūcijā, un atbalstīja piedāvājumu, ka jaunā Pamatlikuma projektā papildus jābūt iekļautam tieši noteiktam „aizliegumam atsavināt Krievijas teritorijas”. Tas neapšaubāmi ietekmēs attiecības ar atsevišķām valstīm.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Robežu stiprināšana

Vairumā pasaules valstu robežu neaizskaramība, teritoriju aizsardzība un valsts suverenitāte parasti ir pamatpanti galvenajā valsts likumā. Liekas, ka tas ir absolūti loģiski, jo valsts – tā taču ir tāda suverēna teritorija, kurā dzīvo cilvēki, kurai ir skaidri noteiktas robežas un kura dzīvo pēc saviem likumiem.

Šāds pants ir arī Krievijas Konstitūcijā – valsts Pamatlikuma 4. pants pasludina valsts suverenitāti pār visu teritoriju, kā arī nodrošina teritorijas veselumu un neaizskaramību. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, kādēļ vajag iekļaut vēl vienu grozījumu, kas atzīmē valsts teritoriālo nedalāmību, ja tas jau ir pateikts, kaut arī nedaudz savādāk.

Valsts domes Aizsardzības komitejas (Комитет Государственной думы по обороне) vadītāja pirmais vietnieks Andrejs Krasovs (Андрей Красов) skaidro, ka šis noteikums ir nepieciešams, lai mazinātu dažu valstu vēlmi iegūt savā īpašumā atsevišķas Krievijas zemes. Tādejādi, viņaprāt, pēc šī grozījuma pieņemšanas tiks izslēgta jebkāda iespēja pārdot, atdot vai uzdāvināt kādu Krievijas teritorijas daļu citām valstīm.

„Arvien biežāk ārzemju medijos parādās paziņojumi par Kuriļu salām un to tiesisko piederību Krievijai, par Krimu, Kaļiņingradu, Arktisko zonu… Kad mūsu valsts Pamatlikumā tiks ierakstīta neiespējamība pārdot, nodot vai dāvināt teritorijas, tad atsevišķu valstu apetīte, kuras pretendē uz daļu mūsu valsts teritorijas, ies mazumā,” paziņoja deputāts.

Bailes no nākotnes

Patiešām, Kuriļu dienvidu salu piederības problēma starp Krieviju un Japānu ir aktuāla kopš Otrā pasaules kara beigām. Savukārt Krimas jautājums jau piecus gadus paliek starp aktuālākajām mūsdienu tēmām un, jādomā, ka būt svarīgs jautājums vēl ļoti ilgi. Tostarp uz atsevišķām Krievijas teritorijām pretendē Koreja, un arī Latvijas kaimiņvalstij Igaunijai robeža ar Krieviju joprojām nav noregulēta.

Līdz ar to precizējums Konstitūcijā izskatās absolūti loģiski, sevišķi ja ņem vērā periodiski apspriežamo jautājumu, par to, kas notiks ar valsti pēc Putina aiziešanas. Spriežot pēc visa, augstākajos varas ešelonos pastāv raizes saistībā ar to, kā lietas virzīsies nākotnē un vai nākamais prezidents neizdomās piekāpties teritoriju vai citos jautājumos, lai izpatiktu citām valstīm.

Tiesa, daudzi rietumu eksperti uzskata, ka Putina laikmets tik drīz nebeigsies. Tā, amerikāņu politologs, kurš specializējas Krievijas lietās, Viljams Pomerancs (William Pomeranz) domā, ka arī pēc savas prezidentūras termiņa beigām Putins paliks valsts līderis. „Beigu beigās Putins paliks galvenais, vai nu ar formālu amatu, vai neformālā veidā. Es nedomāju, ka viņš kā Džordžs Vašingtons (George Washington, 1732-1799) 2024. gadā aizies dzīvot uz savu muižu,” norāda Pomerancs.

Līdzīgs viedoklis ir arī britu ekspertiem. „Centre for European Reform” analītiķu ziņojumā tieši norādīts, ka Putins ir tik svarīga persona Krievijas politiskajā sistēmā, ka viņš arī pēc 2024. gada saglabās ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā. Taču vienalga – agri vai vēlu – kādreiz viņš pārstās vadīt valsti, un teritoriālā nedalāmība Krievijas Konstitūcijā noteikti ir jānostiprina.

Neaprēķinātās sekas

Tiesa, jādomā, ka, ja Konstitūcijas reformai patiešām ir šāds mērķis, tad tā realizētāji ir acīmredzami pārsteigušies. Jo prezidents principā nevar viens pats atdot teritorijas kādai citai valstij – viņam nav šādu pilnvaru. Un pat šādas idejas paušana, kas ir pretrunā Krievijas sabiedrības absolūtā vairākuma viedoklim, viņam būtu īsta politiskā pašnāvība.

Turklāt, iespējams, šis grozījums var novest pie zināmām problēmām starpvalstu attiecībās, ar valstīm kurām Krievijai ir teritoriālas domstarpības. Atsevišķos gadījumos tās var viegli atrisināt, mazliet labojot ar valstu savstarpējās robežas, taču Konstitūcijas jaunā redakcija to nopietni apgrūtinās to, jo tiks aizliegta ne vien zemju nodošana, bet pat pārrunu rīkošana par šāda veida jautājumiem.

Līdz ar to teritoriālie strīdi starp Krieviju un atsevišķām kaimiņvalstīm var tikt iesaldēti uz mūžīgiem laikiem. Tas nozīmē, ka par attiecību uzlabošanos ar Japānu un Ukrainu Krievijai nāksies aizmirst. Savukārt, ja tā vēlēsies paplašināt savas robežas Arktikā, iespējamas nesaskaņas ar kaimiņiem šajā pasaules daļā – Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Norvēģiju un Dāniju.

Tas nozīmē: ja šāds punkts Pamatlikumā tiks iekļauts, sekas var būt ļoti neparedzamas un izrādīties daudz sliktākas un smagākas nekā prieks par panākumiem, kas saistīti ar Konstitūcijas jaunās redakcijas pārliecinošu atbalstu gaidāmajā referendumā. Jo nevienam nav šaubu, ka visus grozījumus Konstitūcijā Krievijas vēlētāji jau tāpat atbalstīs, savukārt konfrontācijas pastiprināšanās ar virkni valstu noteikti neizraisīs pozitīvu efektu.

Tavs komentārs par rakstu: