• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vairākas rokas šķiro vēlēšanu biļetenusNovāc roķeles no mana biļetena! Ilustratīvs attēls: Shutterstock

«Gumijas» vēlēšanu apgabali jeb Cik patiesībā ir balsstiesīgu Latvijas pilsoņu?

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), pildot likumu, ir noteikusi vēlēšanu apgabalus pirms 6. oktobrī gaidāmās balsošanas par 13. Saeimu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ik gadu sarūk par vismaz vienām Cēsīm vai divām Alūksnēm, daži skaitļi šķiet interesanti paši par sevi. Kur nu vēl salīdzinājumā ar, piemēram, 10. Saeimas vēlēšanām!

Dzintars Zaļūksnis  

Bet vispirms oficiālā informācija. 13. Saeimas vēlēšanās visvairāk (35) deputātu ievēlēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlēs 25, Zemgales un Latgales – pa 14 deputātus, Kurzemes – 12 deputātus.

Salīdzinot ar pašreizējo, 12. Saeimu Rīgā klāt nākušas trīs deputātu vietas, vidzemnieki, kurzemnieki un latgalieši ievēlēs par vienu deputātu mazāk, bet Zemgales apgabalā ievēlamo priekšstāvju skaits nav mainījies.

Atbilstoši likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukušos pilsoņus reģistrē Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Rīgā vēlētāju kļūst vairāk, bet lauku reģionos – mazāk: teorētiski, atbilstoši CVK datiem, no valsts izbraukušie pilsoņi “pārceļas uz Rīgu”. 

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajai informācijai (šeit) šā gada 5. jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu.

No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā – 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 187 448 vēlētāji.

Un tagad palūkosim, kādus skaitļus uzrādīja CVK pirms 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā, t.i., īsi pirms politikāņu izrunātā “Latvijas veiksmes stāsta”. Tātad tolaik skaitļi bija šādi: atbilstoši CVK informācijai 10. Saeimas vēlēšanās bija tiesīgi piedalīties kopumā 1 491 735 pilsoņi (šeit). Taisnības labad jāpiebilst, ka citos avotos šis skaitlis ir savādāks – piemēram, 1,53 miljoni (šeit). Tomēr aiz cieņas pret CVK izmantojam tās datus un konstatējam, ka 13. Saeimas vēlēšanām reģistrēto vēlētāju skaits ir palielinājies, turklāt nevis par dažiem desmitiem vai simtiem, bet gan par vairāk nekā 56 tūkstošiem (precīzāk nerēķināsim, pirms vēlēšanām noteikti notiks korekcijas)!

Varbūt man trūkst fantāzijas, bet tad paskaidrojiet, lūdzu, Arni Cimdar, kā tas nākas? Latvijas pilsoņu dabiskais pieaugums pēdējos astoņos gados bijis vairāk nekā 3,7 procenti? Un kāpēc mēs nezinām šo priecas vēsti, kāpēc virkne ekspertu melīgi runā par valsts “izmiršanu”? Vismaz, spriežot pēc elektorāta pieauguma dinamikas, notiek tieši pretējais!

Pagaidām gribot negribot galvā sāk rosīties aizdomas par manipulēšanu ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu. Kālab tas tiek darīts un kam tas izdevīgi? To ir vērts pārdomāt rūpīgāk.

Tavs komentārs par rakstu: