• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks ar Latvijas karoguArī šis cilvēks gada sākumā bija parādā starptautiskajiem banksteriem vairāk nekā 5300 eiro. Foto: Getty Images

Ideāls algoritms: valsts ārējais parāds palielinās pat tad, ja valsts vairs neko neaizņemas II

(Turpinājums. Sākums šeit)

Ja ticēt oficiālajai propagandai, valsts ārējais parāds arvien tiek pārfinansēts “izmantojot izdevīgo situāciju starptautiskajos finanšu tirgos”. Taču tādā gadījumā ārējā parāda masai nebija jāpalielinās, vismaz ne tik strauji, kā tas notiek pēdējo triju gadu laikā, kad investori Latvijā ir ieguvuši sev ideālu algoritmu. Vienkāršoti izsakoties, baņķieri Latvijas parādus cedē ātro kredītu augļotājiem. Un tam ir savas konkrētas sekas.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv    

Pirmkārt, Latvijas ārējais parāds šobrīd ir mazliet augstāks par 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar citām ES valstīm, tas nav daudz: piemēram, Beļģijas ārējais parāds 2017. gada beigās bija 105,9%, Kipras – 106,6%, Portugāles – 129,9%, Itālijas – 132%, Grieķijas – 180,8% no šo valstu IKP.

Tomēr Baltijas valstu kontekstā Latvija nepavisam neizskatās pēc pirmrindnieces: Lietuvas ārējais parāds 2017. gada beigās bija 39,7% no IKP, turklāt mūsu dienvidu kaimiņiem 2015.-2017. gadā ārējais parāds samazinājās (2018. gadā tas atkal sāka pieaugt). Savukārt Igaunijas ārējais parāds ir zemākais starp ES valstīm – tikai 9% no IKP (šeit). 

Otrkārt, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2019. gada februārī iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 918,5 tūkstoši. Tātad valsts parāds šā gada sākumā bija 5316,65 eiro uz katru iedzīvotāju. Turklāt ik sekundi valsts parāds palielinās par 16 eiro. Diennaktī ir 86 400 sekunžu. Tātad ārējais parāds šobrīd turpina palielināties ar ātrumu 1 382 400 EUR diennaktī jeb nu jau par vairāk nekā 504,5 miljoniem gadā. 

Treškārt, triju gadu laikā Latvijas valsts parāds ir palielinājies par 1,3 miljardiem eiro jeb 13%, lai gan Māra Kučinska valdība jaunus kredītus nav ņēmusi, bet nodarbojusies tikai ar: 1) veco kredītu “pārfinansēšanu”; 2) Valsts parādsaistību (obligāciju) emisiju; 3) ārējā parāda “apkalpošanas apmaksāšanu”.

Ceturtkārt, kādi maksājumi veikti 2018. gadā? 2018. gada maijā sadarbībā ar vadošajām emisijas bankām “Citi”, “JP Morgan” un “Natixis” Latvijas Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja 10 un 30 gadu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro – jaunas desmit gadu eiroobligācijas 350 miljonu eiro apjomā un papildu laidienu 30 gadu obligācijām 300 miljonu eiro apjomā. 5. septembrī Valsts kase otro reizi 2018. gada gada laikā, “izmantojot labvēlīgo situāciju starptautiskajos finanšu tirgos”, emitēja eiroobligācijas par kopējo summu 350 miljoni eiro, tādejādi sekmīgi pabeidzot viena miljarda eiro apmērā plānotos aizņemšanās pasākumus 2018. gadā starptautiskajos finanšu tirgos

5. septembrī veiktajā darījumā tika emitēts arī papildu laidiens maijā emitētajām desmit gadu obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā, piesaistot finansējumu 150 miljonu eiro apmērā un papildu laidiens 2017. gada februārī emitētajām 30 gadu obligācijām ar dzēšanas termiņu 2047. gadā, piesaistot finansējumu 200 miljonu eiro apmērā. Emisijās piedalījās aptuveni 70 investoru, pārsvarā no Eiropas valstīm. Vadošās emisijas bankas atkal bija “Citi”, “JP Morgan” un “Natixis”.

Nu Valsts kase atzīst, ka visu šo darījumu summa bija mīnus 500 miljoni eiro – summa, par kādu pērn palielinājies Latvijas ārējais parāds. Vai mūsu finanšu dūži un politiķi ir pārliecināti, ka tie ir bijuši Latvijai un Latvijas nodokļu maksātājiem izdevīgi darījumi? Neticu, ka viņi ir tik stulbi. Drīzāk viņi uzskata, ka stulba ir sabiedrība, kura nepamanīs šo darījumu sauso atlikumu.

Kādi maksājumi vēl iecerēti, valsts parāda segšanai/apkalpošanai līdz 2027. gadam?

Atbilstoši Valsts kases sniegtajai publiski pieejamajai informācijai valdošās koalīcijas plāni tuvākajai nākotnei ir šādi:

1. 2019. gadā paredzēts atdot lielāko daļu parāda (0,5 miljardus eiro) Eiropas Komisijai, bet 2025. gadā norēķināties (vēl 200 miljoni EUR) ar EK pilnībā.

2. 2020. gadā paredzēts atdot pēdējo parādu Pasaules bankai.

3. 2020. gadā 1,1 miljards EUR, bet 2021. gadā – 1,35 miljardi EUR būs jātērē, lai dzēstu valdības agrāk “saražotās” eiroobligācijas.

4. Līdz 2022. gadam paredzēts atmaksāt visus atlikušos iekšējos parādus (200 milj. EUR);

Rezultātā, sākot ar 2026. gadu, Latvijas valsts budžetā parādu “apkalpošanai” ik gadu būs nepieciešami 650-800 miljoni EUR, no kuriem ap 640 milj. būs nepieciešami emitēto obligāciju dzēšanai, bet atlikusī summa – norēķiniem ar “citiem” kreditoriem.

Kāpēc viņi – t.i. starptautiskie baņķieri – atkratās no Latvijas parādzīmēm? Vienkārši tāpēc ka bankām ir jārada solīdu iestāžu iespaids un tām nepiedien nodarboties ar bezkaunīgu augļošanu.

Banksteri šajā stadijā ļauj uzdarboties “ātrajiem” kreditoriem. Kurus viņi paši ir radījuši, kontrolē un saņem dividendes, protams.

Bet par mūsu reālo vietu šajā barības ķēdītē – nākamreiz.       

(Noslēgums šeit)

Tavs komentārs par rakstu: