• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Darba vara lielu daraPat bijušajiem komunistiem nepatīk komunistu lozungi. Foto: LETA

Iedzīvotāju skaits Latvijā stabili sarūk, bezdarbs turas stabili augsts

Daudzi pret statistiku izturas, maigi izsakoties, piesardzīgi. Un tam ir pamats. Paskatieties kaut vai, kādu bezdarba līmeni šā gada maijā Latvijā uzrādīja mūsu pašu Nodarbinātības valsts dienests (NVD) – 6,4% – un Eiropas Savienības (ES) statistikas departaments “Eurostat” – 7,4% (šeit). Kuram ticēt? Vai vesela procentpunkta starpību var izskaidrot tikai ar atšķirībām aprēķinu metodikā?

Dzintars Zaļūksnis

Personīgi man uzticamāki tomēr šķiet “Eurostat” aprēķini – to metodika vienota visas ES mērogā. Zinot, ka Latvijas statistiķiem, piemēram, aprēķinot nabadzības un sociālās atsvešinātības līmeni, ir atļauts neņemt vērā vairākus “Eurostat” metodikā izmantotus parametrus, nav pārliecības, ka šādi “robi” netiek apriori pieļauti arī citos aprēķinos.

“Eurostat” aprēķini uzrāda, ka Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp ES valstīm (oriģināls angļu valodā šeit). Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju skaits Latvijā pērn sarucis par 8,1. Straujāk nekā Latvijā depopulācija notiek Lietuvā (–13,8) un Horvātijā (–11,8). Depopulācija notikusi vēl arī Bulgārijā (–7,3), Rumānijā (–6,2), Grieķijā (–2,7), Ungārijā (–2), Portugālē (–1,8) un Itālijā (–1,7). Kā redzam, iedzīvotāju skaita samazināšanās nav tikai Austrumeiropas tautu prerogatīva. Vai koalīcijas partiju troikai tas šķiet pietiekams arguments, lai turpinātu izlikties, ka valdība še neko nevar iesākt?

Manuprāt, tas vispār nav arguments kaut vai tāpēc, ka ES kopumā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,2%: ES šā gada 1. janvārī dzīvojuši 512,6 miljoni cilvēku, salīdzinot ar 511,5 miljoniem pagājušā gada 1. janvārī. Pieaugums, protams nav liels.

Tomēr, redzot, ka kaimiņzemē Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn ir palielinājies – gan pagaidām par nepilniem 0,3% (konkrēti; +2,7 uz 1000 iedzīvotājiem), mani sāk mākt izmisums. Kam vēl Latvijā jānotiek, lai vēlētāji turpinātu rātni atražot šo koalīciju?      

Kopumā iedzīvotāju skaita kritums pērn reģistrēts deviņās ES dalībvalstīs, turpretim 19 bloka zemēs cilvēku kļuvis vairāk. Lielākais iedzīvotāju skaits kāpums bijis Maltā (+32,7 uz 1000 iedzīvotājiem), Luksemburgā (+19), Zviedrijā (+12,4), Īrijā (+11,2) un Kiprā (+11). Bez šaubām, šie skaitļi nav īpaši “dabiski”: pērn, kā ierasts, mirušo skaits ES pārsniedzis jaundzimušo skaitu, tāpēc iedzīvotāju skaita palielināšanās ir uz imigrācijas rēķina. Tomēr latvijā dzīves līmenis ir tāds, ka nesaista pat bēgļus no karadarbības zonām. Un tas jau, atvainojiet, ir spļāviens sejā ikvienam trejpartiju – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un pašpaslidinātās nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – politiķim. Diezin vai mums būtu jāpriecājas, ka “migrantu problēma” Latvijā praktiski nepastāv nevis tāpēc, ka mūsu valdība īsteno efektīvu migrācijas politiku, bet gan banālas nabadzības dēļ.

Šo ačgārno efektu vēl vairāk pastiprina fakts, ka par spīti nerimstošajai emigrācijai, bezdarba līmenis Latvijā samazinās ļoti gausi – it kā līdz ar Latvijas darbaspēku valsti atstātu arī darba vietas. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)  ziņo, ka reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās bijis 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita – tieši tikpat, cik maijā.

2018. gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 59 119 bezdarbnieki, kas ir tikai par 429 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās bija Rīgas reģionā – 4,2%, bet augstākais – Latgales reģionā, 14,9%. Zemgalē bezdarbs bijis 5,9%, Vidzemē – 6,5%, Kurzemē – 7,1%. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās bijis 4% pretstatā 3,9% mēnesi iepriekš.

Kā jūs domājat, vai ar šādu statistiku ir vērts tērēt kaut centu remigrācijas programmām? Un reālais stāvoklis taču ir vēl bēdīgāks! Lielākā daļa no aptuveni 15 000 ilgstošajām vakancēm paredz pilnu darba laiku par minimālo algu vai tai tuvu darba samaksu. Ir jādzīvo dziļā, bezcerīgā trūkumā, lai uz kaut ko tādu “parakstītos”.

Tāpēc šogad atvadāmies vēl no vienām Cēsīm. Troikas valdīšana vismaz šajā ziņā ir konsekventa.    

Tavs komentārs par rakstu: