• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Nabadzīgi senioriKo mēs šonedēļ ēdīsim? Ilustratīvs foto no: sacbee.com

Igaunijas pensionāri nabadzīgāki par mūsējiem. Vai igauņu politiķi godīgāki?

Tas ir konceptuāls jautājums – cik lielā mērā Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” aprēķini atspoguļo konkrētu valstu realitāti? Ar izejas datiem biroju lielākoties apgādā dalībvalstu valdības. Tomēr pat šādos apstākļos “Eurostat” dati mēdz būt tuvāki reālajai situācijai nekā mūsējie, jo ES birojs izmanto citu aprēķinu metodiku

Dzintars Zaļūksnis

Nabadzības līmeņa aprēķinos “Eurostat” ņem vērā 12 dažādus kritērijus. Proti, sākotnēji tās bija DEVIŅAS pozīcijas: DZIĻĀ nabadzībā dzīvo cilvēks, kas nevar atļauties vismaz ČETRAS no šīm pozīcijām: 1) negaidīti tēriņi; 2) vienu nedēļu ilgs ikgadējais atvaļinājums ārpus mājas; 3) kredītu (hipotēkas vai īres) un komunālo rēķinu apmaksāšana, preces uz nomaksu; 4) katru otro dienu ēst gaļu, putnus, zivis vai veģetāru ekvivalentu; 5) pienācīga siltuma uzturēšana mājoklī; 6) veļas mazgājamā mašīna; 7) krāsu televizors; 8) tālrunis; 9) personīgais auto.

Saglabājot to pašu 4+ vērtēšanas algoritmu, “Eurostat” 2015. gadā pievienoja vēl trīs mērījumus: 10) spēja novērst problēmas, kas saistītas ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai pamatiem, trupi logu rāmjos; 11) mājoklis ar vannu vai dušu; 12) tikai mājsaimniecības izmantota iekštelpu tualete ar klozetu.

Vēsu galvu izvērtējot šos kritērijus, nav grūti konstatēt, ka atbilstoši tiem Latvijā būtu, maigi izsakoties, “pārāk daudz” nabagu. Tāpēc “Eurostat” nabadzīgāko ES valstu (arī Latvijas) aprēķinos pieļauj dažādus “atvieglojumus” – parasti nevērtē visus 12 kritērijus, bet, piemēram, piecus vai sešus.

To zinot, “Eurostat” aprēķini par ES valstu nabadzības līmeni var tikt izmantoti ar būtiskām iebildēm. Izskatās, ka nule publiskotais “Eurostat” pētījums “Nabadzības riskam pakļautie pensionāri 2017. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs” (oriģināls angļu valodā šeit) to vēlreiz apliecina.

“Eurostat” vērtējumā  Baltijas valstīs ir lielākais nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars starp ES dalībvalstīm. To, šķiet, apšaubīs retais.

Tomēr par to, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars (43,7%) ir mazāks nekā Igaunijā (46,1%), kura vispār ir visas ES astesgalā, atļausiet šaubīties. Neesmu īpaši labi informēts par Igaunijas pensiju sistēmu un pensiju apmēru, tāpēc labprāt uzklausīšu tos cilvēkus, kas šajā jautājumā ir zinošāki.

Lietuvā, kura ieņem “godpilno” trešo vietu, galējas nabadzības riskam pakļautu pensionāru īpatsvars 2017. gadā bijis 36,7%. Baltijas valstīm šajā rādītājā seko Bulgārija (32,4%), Horvātija (24,5%), Malta (21,8%) un Kipra (21,6%).

Savukārt mazākais nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars 2017. gadā bijis Francijā (7%), Slovākijā (7,6%), Dānijā (8,6%), Ungārijā (9,1%) un Luksemburgā (9,3%). Kā redzat, nav vērojama skaidra korelācija starp valsts un tās pensionāru materiālo stāvokli. Runa drīzāk ir par valdošo spēku politisko gribu.

Nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars vidēji ES 2017. gadā bijis 14,2%, un ir audzis, salīdzinot ar 13,8% 2016. gadā. “Eurostat” norāda, ka šis rādītājs stabili palielinās jau kopš 2013. gada, kad tas bija 12,6%.

Tātad pagaidām varam secināt, ka visa Eiropa pamazām attālinās no “sociālā kapitālisma” modeļa. Bet varbūt politiķi un to kontrolētie statistikas avoti vienkārši pamazām kļūst godīgāki? Ej nu sazini, kā tur īsti ir!

Tavs komentārs par rakstu: