• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēku pūlis lidostāLatvijas ekonomikas kvintesence. Foto no: ekonomika.lv

IKP sarūk, un ekonomika «skrien skurstenī» rūkdama

Kā jau pārsvarā virtuālai ekonomikai nākas, Latvijas tautsaimniecība pastāvīgi piedzīvo svārstības lielā amplitūdā. Tiesa, visi šie makroekonomiskie cipariņi pārsvarā lēkā monitoru ekrānos un nekādu īpašu skādi nenodara. Tomēr šoreiz ir pamats raizēm: salīdzinot ar 2018. gada pēdējo ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada sākumā ir samazinājies par 0,3%.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv   

Proti, attīstības skaitļu lēkāšana kaitējumu nerada tikai līdz brīdim, kad no ekonomikas īsā laikā tiek “izņemta” – jeb vienkārši pazūd – Latvijas apstākļiem ievērojama naudas summa. Piemēram, kā tas bija 2008.-2009. gadā, kad, politiskajiem āžiem glābjot savus korešus, divus bēdīgi slavenus baņķierus, valsts vispirms zaudēja otras lielākās bankas klientu naudu, bet pēc tam nacionalizēja absolūti toksisko “Parekss” banku un tikai tiešā veidā vien tajā ieguldīja 1,7 miljardus eiro aizņemtu līdzekļu, atbildība par kuriem tika uzvelta nodokļu maksātājiem.

Interesanti, ka valsts parāds šajā laikā palielinājās nevis par 1,7 bet gan – divos piegājienos – par gandrīz 8 miljardiem eiro. Ar kredītsaistībām neapgrūtinātas naudas nomaiņa pret aizņemtu un dārgu naudu (tās apkalpošana vien sākotnēji maksāja vairāk nekā miljonu eiro dienā, bet nu jau tuvojas pusotram) Latvijas ekonomikas attīstību bremzēs vēl ļoti ilgi.

Otro triecienu Latvijas ekonomikai – gan, jāatzīst, īstermiņā tas bija krietni mazāks, toties ilgtermiņa sekas grūti prognozēt – valdošie politikāņi sāka pērn un turpina joprojām. 2018. gadā, atcerēsimies, pēc ASV pieprasījuma tika ātri sagrauta lielākā Latvijas pilsoņiem piederošā banka un sākta visa banku sektora mērķtiecīga bombardēšana, kuras rezultātā no valsts tika izdzīti 5-7 miljardi – lielākoties tīru – eiro, bet Latvijas banku sektora reputācija tika sagrauta faktiski neatgriezeniski. Turklāt efektu pastiprināja tīri fiskālu apsvērumu dēļ nelaikā un nevietā īstenotā nodokļu reforma.

Banku sektors atkopās apbrīnojami ātri – neviens likums baņķieriem neaizliedz savas finansiālās situācijas uzlabošanai izmantot klientu līdzekļus – piemēram, valsts fondēto pensiju uzkrājumus. Tāpēc pērn lejupslīde vēl nebija fiksējama ar IKP mērījumiem – nodokļu masa, kā zināms, tiek ierēķināta IKP.    

Toties šā gada sākumā ekonomikas mērīšanas cipariņi ir nokāruši snīpjus. Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka IKP 2019. gada pirmajā ceturksnī, (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem) ir pieaudzis par nožēlojamiem 2,8%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu. Rēķinot sezonāli un kalendāri izlīdzināti, IKP minētajā laika posmā ir palielinājies par 3%.

Turklāt statistikas pārvalde norāda, ka IKP ietekmējis apmēru pieaugums būvniecībā (6%), bet tā, kā zināms, ir visnestabilākā no visām nozarēm, jo tieši atkarīga no gan no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, gan privātā sektora pirkstpējas. Turpretim rūpniecības apmēri ir samazinājušies, bet elektroenerģijas ražošana, gāzes un siltumapgāde ir samazinājušās būtiski.

Tas jau ir nopietni un varētu liecināt, ka visas rezerves “lētās” naudas kompensēšanai ekonomikā ir izmeltas un pavisam drīz gaidāms drudzis. Ja tas atkal sakritīs ar globālām kataklizmām, Latvijas ekonomiku no dziļas un ilgstošas depresijas (krīzes, recesijas – sauciet, kā vēlaties) neglābs pat tās virtuālais raksturs. Ja nu vienīgi ASV pilsoņa vadītā valdība vēl izspēlēs pāris triku šīs sūdu čupas nolakošanai – piemēram, iedzīs biržā lielākos valsts uzņēmumus, bet pēc tam mākslīgi paaugstinās nekustamā īpašuma vērtību.  

Tavs komentārs par rakstu: