• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Mazi iepirkumu ratiņi uz galdanaudas it kā tikpat, tikai tas iepirkumu grozs paliek arvien mazāks. Foto: Shutterstock

Inflācija palielinās, kāpinot IKP. Bet nauda cilvēkiem vienkārši «pazūd»

Iekšzemes kopprodukts (IKP) pēdējā laikā tiek “pieciests ar gariem zobiem” Un viens no lielālakiem šā mākslīgi radītā ekonomikas rādītāja trūkumiem ir tas, ka IKP sevī ietver ne tikai valsts veiktās izmaiņas nodokļu likmēs, bet arī absorbē inflāciju, tādejādi zaudējot tiesības tikt dēvētam par “ekonomiskās izaugsmes” indikatoru.   

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Īsi sakot, jo augstāki ir inflācijas rādītāji, jo straujāk palielinās IKP, tādējādi apgrūtinot objektīvu ekonomikas novērtēšanu. Šo IKP “melīgumu” samazināt var, piemēram, veicot IKP deflatora aprēķinus. Bet ļoti aptuveni kļūdu var mēģināt labot, vienkārši “izņemot” no IKP inflācijas vērtējumu. Jāpiebilst, ka to diezin vai darīs Latvijas politiķi, kuriem patēriņa cenu palielināšanās ir viens no faktoriem, ļauj mierīgi malt ierasto mantru: ekonomika attīstās, IKP pieaugums ir viens no straujākajiem Eiropā.

Inflācija IKP ceļ automātiski, pilnīgi bez jelkādām pūlēm no valsts puses. Tad par ko uztraukties? Atgādināšu, ka 2019. gada pirmajā kvartālā atbilstoši oficiālajiem aprēķiniem IKP palielinājās par 3% (šeit). Nupat Centrālā statistikas pārvalde ir publiskojusi datus, ka patēriņa cenas Latvijā 2019. gada pirmajā kvartālā, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2018. gadā, ir kāpušas par 3,4% (bet, salīdzinot ar martu, aprīļa inflācija ir biijusi 0,9%, kas, godīgi sakot, Eiropas Savienības un eirozonas valstij ir milzīgs skaitlis).

Ko tas nozīmē? Pavisam vienkārši: pēdējā gada laikā nav novērojama nekāda ekonomikas pozitīva attīstība, jo gada inflācijas līmenis  ir augstāks nekā IKP pieaugums. Bez šaubām, balstoties tikai uz šiem vienkāršotajiem skaitļiem, mēs nevaram apgalvot, ka Latvijas ekonomika pēdējā gada laikā ir degradējusies: tāda paziņojuma pamatošanai nepieciešami daudz rūpīgāki un sarežģītāki aprēķini. Tomēr IKP pieauguma un gada inflācijas salīdzinājums dod pietiekamu pamatu nopietnām pārdomām – sevišķi ņemot vērā nopietnu ekspertu brīdinājumus, ka jau šā gada nogalē varētu sākties jauna globālā krīze.

Visbeidzot: gada laikā cenu palielināšanos visvairāk ir ietekmējusi cenu augšana cita starpā ar mājokli saistītām precēm un pakapojumiem (par 5,9%), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (par 4%), kā arī pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 3,2%). Mikroekonomiskā līmenī tas viss saistīts ar mājsaimniecību ikdienas tēriņu palielināšanos un samazina iespējas veidot uzkrājumu spilvenu nebaltai dienai. Bet šo spilvenu vidusmēra latvietim var ievajadzēties jau pavisam drīz.     

 

Tavs komentārs par rakstu: