• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Rupjmaizes kārtojumsTā nu viņi dzīvoja, un pieņēma, ka karogs ir sarkanbaltsarkans un pareizās proporcijās. Foto: Pinterest

Īsa svētku pasaka par Valsti

 

“Ja jau nav nekā aplamāka kā jokoties ar nopietnām lietām,

tad nav arī nekā jaukāka kā aplūkot niekus tā, lai nieki nemaz neizskatītos kā nieki.”

Roterdamas Erasms

Reiz dzīvoja kundzīte, vārdā “Valsts”. Lai gan viņas nosaukums beidzās ar burtu “s”, tas kā 6. deklinācijas vārds bija sieviešu dzimtē! Tomēr Valstij piemita diezgan daudz vīrišķo īpašību – kā bardzība, rupjība un varmācība.

Aldis Gēcis, īpaši InfoTOP.lv

Neskatoties uz visu, viņa tomēr centās būt rūpīga māte un atbalstīt savus trīs bērnus: Parlamentu, Valdību un Tiesu. Īsti nebija skaidrs, kurš ir bērnu tēvs – vai draiskulis Pilsoņu Kopums vai kāds cits tikpat neparedzams elements. Visi tomēr bija pārliecināti: tēvs ir “īstais tēvs”. Viņš parādījās akurāt reizi četros gados, sastrādāja kārtējos pigorus un aizlaidās.

Lai vai kā, bērni auga, pieņēmās gudrībā un muļķībā.

Parlaments bija visai vieglprātīgs puišelis, ar tieksmi fantazēt un regulēt visus pārējos. Draiskulība tika mantota no tēva – kad tik pateikt kaut ko aplamu un pēc tam to labot vairākas reizes, un mēģināt griezt uz labu. Arī diezgan miesaskārs šis personāžs bija, bet aizbildinājās ar tautas parunu “pie kauliņa garda gaļa, pie meitiņas silta guļa”.

Valdība izveidojās kā ļoti daudzkrāsaina meitene, gribēja patikt visiem, bet ne vienmēr rādīja īsto krāsu, par ko promesošais tēvs parasti bija nikns.

Tiesa bija izdevusies visneparedzamākā no bērniem. Darot līdzīgas lietas, to rezultāts vienmēr bija atšķirīgs. Vēl viņai piemita meitenēm neraksturīgs lēnīgums, ko ietekmēja mātes iedzimtā neizlēmība un paštaisnums.

Jāpiemin arī pieņemtā meita Prese, kura reizēm bāza savu degunu, kur vajag un kur nevajag, bet reizēm krāca tā, ka aizkari līgojās. No ziņkārīgā deguna tomēr bija savs labums, jo ģimene šad tad uzzināja daudz ko tādu, par ko tikai nojauta.

Tā nu viņi dzīvoja, loloja cerības un centās sasniegt nesasniedzamo.

Bet gribēja to labāko!

Tavs komentārs par rakstu: