• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ārvalstu studenti apgūst latviešu tautas dejasĀrvalstu studenti apgūst latviešu tautas dejas. Ekrānšāviņš no: youtube.com

Izglītības klaunāde turpinās privātajās augstskolās

Nu jau kādu laiku valdošās partiju troikas politikāņi – pirmām kārtām, protams, izglītības un zinātnes klauns, trupas “Vienotība” zvaigzne Kārlis Šadurskis – gvelž par to, ka kaukā nezinkā vajadzētu pacelt Latvijas augstskolu prestižu ārvalstīs. Reitingi neesot pietiekami augsti un tā tālāk. Beidzot tūdaliņi ir izgudrojuši, kā to paveikt. Izrādās, pietiek aizliegt mācības krievu un ķīniešu valodā – un visas Latvijas universitātes tūliņ būs pasaules topā!

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv     

Lai īstenotu šo patiešām ģeniālo ideju, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā, aizliedzot privātajām augstskolām piedāvāt studiju programmas krievu, ķīniešu, japāņu un citās “neeiropas” valodās. Proti, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma arī privātajām augstskolām un koledžām ir piemēroti valsts augstskolām jau noteiktie ierobežojumi saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām.

Bet, protams, galvenais šķērslis Latvijas augstskolu lidojumam pa visas pasaules reitingiem ir krievu valoda! Augstskolas un koledžas, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, varēs turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā (lasi – krievu) valodā līdz konkrētā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019. gada 1. janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās krievu valodā (jeb, kā liekulīgi formulē IZM, “valodā, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām”) vairs nebūtu atļauta.

Zinot Latvijas augstskolu rocību, pagalam nereāla šķiet iespēja, ka tās varēs piesaistīt “eiropeiski” runājošus pasniedzējus no ES augstskolām. Un, zinot studiju maksu Latvijas augstskolās, nav īpašu cerību, ka uz šejieni velsies studentu viļņi no citām ES valstīm.

Tāpēc nāksies vien iztikt ar pašu spēkiem, uz valodas altāra upurējot studiju kvalitāti un augstskolu starptautisko konkurētspēju. Un, ziniet, kas ir nejaukākais? Nodrošinājuši augstākās izglītības stagnēšanu, tie paši politiķi pēc pāris gadiem varēs ar mierīgu sirdi sākt Latvijā pamazām likvidēt augstāko izglītību, jo tā objektīvi nespēs konkurēt ar kaimiņvalstu piedāvājumu. Jums tas šķiet pārspīlēti? Nu, nu... Palūkojieties, ko klauns Šadurskis pašlaik dara pamata un vidējās izglītības lauciņā!  

Kuras ir tās augstskolas, kas, būsim atklāti, sastājušās rindā uz likvidēšanu? 1) Transporta sakaru institūts, kur krievu valodā studē 86% jeb 2358 studentu; 2) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (53% nepareizā valodā runājošu studentu); 3) Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” (34% studentu).

Tie ir trīs drošākie slēgšanas kandidāti, jo privātajās augstskolās katrs students nozīmē ļoti konkrētu naudas summu, un diezin vai tik lielas finansējuma daļas zaudēšana būs kompensējama.

Mazākas, bet arī pietiekami jūtamas problēmas būs Rīgas Aeronavigācijas institūtam  (18%), Baltijas Starptautiskajai akadēmijai (7%) un Ekonomikas un kultūras augstskolai (6%).

Vēlreiz uzsveru, ka runa ir par PRIVĀTĀM augstskolām, kuras nebarojas no valsts budžeta.

Jā, un tiem, kam šķiet, ka cīņa pret krievu valodu ir tas pats, kas cīņa par latviešu valodu,– ieskatieties, lūdzu, lielākajos pasaules augstskolu reitingos (piemēram, amerikāņu QS vai ķīniešu ARWU) un pameklējiet tur Latvijas augstskolas. Atradāt? Un tagad intereses pēc uzmeklējiet tur, piemēram, Maskavas, Sanktpēterburgas vai Novosibirskas universitātes.

Šādā kontekstā – gribam mēs to vai nē – spēja piesaistīt krievvalodīgos studentus vērtējama kā Latvijas augstskolu kvalitātes zīme.  

Tavs komentārs par rakstu: