• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Egils Helmanis TV ekrānāŠajā lietā vienīgā "vainīgā" izrādījās Helmaņa ģimenes ārste. Ekrānšāviņš no: LTV

Izslēgts no Zemessardzes, darbojas Pakistānā, Krievijā un Ogrē (II)

(Noslēgums. Sākums šeit

Egils Helmanis Zemessardzes biedrus nomaina ar cīņaskluba jauniešiem jeb dukšiem. Pareiza partejiskā piederība Ogres mēram ļauj izglābties no Jūrmalas kolēģa likteņa.

Vilnis Jansons, īpaši InfoTOP.lv

Ja Helmaņa politiskā darbība apstātos tikai Ogres līmenī, šo informāciju varētu uztvert kā gandrīz vai komisku. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka ik pa laikam viņš ir ieguvis ministra padomnieka statusu, kā arī to, ka nav zināms, kā beigsies tā saucamā novadu reforma un turpināsies paša Helmaņa politiskā darbība, valsts drošības struktūrām, manuprāt, vajadzētu vismaz turēt roku uz pulsa Helmaņa biznesam ar Krieviju un Pakistānu. Jo vairāk tāpēc, ka pagaidām vēl Ogrei nepievienotajā Lielvārdes novadā ir ne tikai Latvijai, bet arī NATO stratēģiski svarīgs lidlauks.

Izslēdz no Zemessardzes

Kā jau minēju, par Helmani Ogres novadā dzirdami arī visai neglaimojoši viedokļi.

Tam par iemeslu ir kaut vai fakts, ka, piemēram, 1993. gada augustā (tas ir laiks, kad viņš uzsāka profesionālās kvalifikācijas celšanu!) par smagiem disciplīnas pārkāpumiem ar 54. Ogres Zemessardzes bataljona komandiera pavēli apturēta 4. rotas zemessarga Egila Helmaņa darbība šajā organizācijā un atņemts dienesta ierocis.

Līdz ar Helmani tolaik no jaunās valsts militārās organizācijas par tās diskreditēšanu izslēgti tika vēl deviņi viņa cīņu biedri. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas portālā www.periodika.lv pieejams laikraksta Diena, kura Nr.182 – 1993. gada 31. augustā publicēts raksts “Atriebīgie Ogres zemessargi atskaitīti”.

Kā pausts laikrakstā, tā gada 24. augustā desmit zemessargi kopā ar vēl astoņām personām aizbraukuši uz Talsu rajona Laidzes pagastu, lai sameklētu cilvēkus, kas 17. augustā izrēķinājušies ar zemessarga A.Dombrāja brāli, Ogres rajona prokurora palīgu. Par to Dienu informējis LR Zemessardzes preses dienesta pārstāvis Uldis Davidovs.

“Atriebēji” pilnā bruņojumā minētajā naktī ar trim personīgajām automašīnām ieradušies Talsu rajonā, kur piekāvuši Bokužu māju saimnieku un viņa paziņu. Izsauktajai policijai un vietējiem zemessargiem “viesi” neesot pakļāvušies, un tikai pēc pārrunām tos izdevies aizgādāt uz policiju, bet sevi atbruņot viņi tā arī nav ļāvuši. Visi desmit zemessargi, kas piedalījušies uzbrukumā, atskaitīti pēc 54. Ogres Zemessardzes bataljona komandiera pavēles par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un Zemessardzes diskreditēšanu.

Atliek vēl piebilst, ka starp tolaik ar speciālu pavēli atskaitītajiem zemessargiem atrodams arī tagadējais Ogres novada izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

1993. gada notikumus Ogres mērs joprojām vērtē pozitīvi, un tas lasāms minētajā laikraksta Ogres Fakti rakstā:

“– Vai kādreiz dzīvē esat kādam draudējis, izmantojis fizisku spēku kādu mērķu sasniegšanai? Vai ir bijis kas tamlīdzīgs vai kaut kas tāds, ko varētu sarprast vai pārprast šādā veidā?

– Jā, varbūt tad, kad es kādu esmu aizstāvējis. Vai arī kāds kādreiz ir kaut ko saplēsis pludmalē un negrib aiz sevis satīrīt.” (Citāta beigas)

Šobrīd bez pirms daudziem gadiem jau varoņdarbos pārbaudītā kolēģa Helmanim cīņas klubā Duksis ir vismaz 60 sportā un disciplīnā rūdīti dukši. Vai tas varētu būt iemesls, kāpēc Ogrē neviens tā īsti nevēlas par mēru izteikties, nav zināms. Taču pēdējos gados Ogres žurnālisti ir tikpat disciplinēti kā sportisti.

Kas ļauts Helmanim, nav ļauts Truksnim?

Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka 2019. gada 21. augusta agrā rītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par virkni likumpārkāpumu Ogres novada domes priekšsēdētāju Helmani aizturēja. Izmeklētāji veica arī kratīšanas domē. Helmanis notikušo žurnālistiem raksturojis kā pārpratumu.

Izmeklēšanas materiālos bija ziņas par to, ka Ogres novada domes amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izkrāpa pašvaldības līdzekļus, izmantojot ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu viltotu darba nespējas lapu.

Pēc KNAB aplēsēm toreiz krāpniecisko darbības rezultātā pašvaldībai nodarīts zaudējums ne mazāk, kā 855 eiro apmērā. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas, 177. panta pirmās daļas un 275. panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.

Jau pērn Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš medijiem skaidroja, ka KNAB paustās aizdomas uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā. “Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,” pauda Vārpiņš. KNAB patiešām tika skaidrībā, un kriminālprocess tika izbeigts.

Tomēr tajā pašā laikā par līdzīgu nesaprašanos apsūdzība joprojām tiek uzturēta pret Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni. Te gan jāmin fakts, ka jūrmalnieks pat nebija izņēmis slimības lapu – viņš vienkārši telefoniski informēja savu biroju, ka konkrētajā dienā nebūs domē, un viņa biroja darbiniece KNAB noklausītajā telefona sarunā paudusi, ka noformēs “komandējumu” uz Daugavpili.

Kā informē sabiedriskie mediji, Trukšņa gadījumā “viltotais dokuments tika iesniegts iestādes grāmatvedībā”, bet neoficiāli zināms, ka ne komandējuma apliecība, ne dienas nauda ne tikai netika izsniegta, bet pat noformēta. Taču tas neliedza KNAB un pēc tam arī prokuratūrai uzskatīt noklausīto sarunu par pietiekami nopietnu “pierādījumu” un nodot lietu izskatīšanai tiesā.

Kā politiski brutālākais attaisnojums šādai dažādai pieejai no KNAB un prokuratūras puses tiek minēts Trukšņa nepareizā politiskā piederība. Taču iespējams, ka Jūrmalas mērs ir paspējis nokaitināt visas minētās instances ar to, ka tām nav izdevies savākt pietiekamus pierādījumus vairākās citās apsūdzībās.

Vēl tikai jāpiemin paša Helmaņa intervijā Ogres Faktiem apstiprinātā informācija, ka praktiski viņa vadītais sporta kluba Duksis savulaik Ogrē privatizēja īpašumus Krasta ielā 17 un Krasta ielā 19, bet vēlāk šie īpašumi nonāca Helmaņa mātes īpašumā. Taču šis gadījums ir atsevišķa raksta vērts.

Tavs komentārs par rakstu: