• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krišjānis KariņšEinars, atvainojiet, Krišjānis: "Nu, kā var nesolīt!" Foto: Valsts kanceleja

Ja valdība pārkāpj likumus, tai nav tiesību prasīt, lai tos ievērotu citi

Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) iniciatīvas 4. septembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros notika sociālo partneru tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai pārrunātu jautājumu par 2020. gada un vidēja termiņa budžeta projektu atbilstību normatīvajiem aktiem un veselības aprūpes nozares funkciju nodrošināšanai.

Dzintars Zaļūksnis

Skaidrs, ka runa nebija par politiskās gribas trūkumu, kas veselības aprūpes jomā raksturīgs arī piečuku koalīcijai. Valdība grasās ignorēt likumu (šeit): valsts nākamā gada budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma un pavisam noteikti neļautu sasniegt Veselības aprūpes finansēšanas likuma 4. panta (2) daļā prasītos 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Patlaban piečuka partijas apspriež iespēju mediķu atalgojuma palielināšanai nākamā gada budžetā atvēlēt tikai 45 miljonus eiro solīto 120 miljonu eiro vietā. Bez šaubām, valdības sociālajiem partneriem šāda nostāja nav pieņemama.

LVSADA jau iepriekš pauda neapmierinātību ar to, ka valdība gatavojas nepildīt likumā noteiktās garantijas par nozares finansējumu un darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā. Šāda valdības rīcība ir pretrunā gan ar Eiropas Komisijas, gan OECD ieteikumiem Latvijai, gan arī ignorē Valsts kontroles ziņojumu par kritisko stāvokli ar cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē.

LVSADA uzsver, ka tādejādi valdība gatavojas nepildīt pati savus dokumentus: Valdības deklarāciju, kuras 136. punktā teikts: “Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu”, un Valdības rīcības plānu, konkrēti, tā 136.1. punktu: “Katru gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021. gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.” Miniet nu trīsreiz, cik vērta ir Delavēras puikas Krišjāņa A. Kariņa vadītā valdība.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris valdības attieksmē saskata nopietnus riskus: “Ir smieklīgi un bezatbildīgi apgalvot, ka no vispārējās valdības izdevumiem, kas pārsniedz 12 miljardus eiro, nav iespējams atvēlēt pienācīgu daļu veselības aprūpei, kā to prasa laba starptautiskā prakse. To ir spējis vairums jauno ES dalībvalstu. Šo nepieciešamību Latvijā beidzot aizstāv likums. Tiesiskā valstī budžeta veidošanas procesā vispirms būtu jānodrošina likumā noteiktās garantijas, par citām budžeta pozīcijām turpinot diskusijas pēc tam. Diemžēl pašreizējā budžeta veidošana notiek apgrieztā veidā, tāpēc vairāk atgādina koruptīvu, nevis tiesisku rīcību. Valdībai tas var maksāt nopietnu uzticības krīzi. Taču vēl nav par vēlu situāciju labot, un tieši tāds ir mūsu sarunu mērķis.”

Arī citi sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams.

“Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam. Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums – pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas,” rezumē Keris.

Vārdu sakot, jautājums ir pavisam vienkāršs: vai ASV pilsoņa vadītai valdībai ir jāievēro Latvijas likumi? Ja nav, tad gribētos no K.A.Kariņa dzirdēt filozofisko pamatojumu, kāpēc Latvijas likumi būtu jāievēro pārējiem pilsoņiem, nepilsoņiem un valsts teritorijā iebraukušajiem ārvalstniekiem. Nav dzirdēts, ka līdz šim Kariņš būtu pieturējies anarhisma ideoloģijai.

Tavs komentārs par rakstu: