• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kadrs no filmas "Fahrenheit 451""Kultūridiote" Fransuā Trifo filmā "451 grāds pēc Fārenheita" (1966). Kadrs no filmas "Fahrenheit 451"

«Jaunā pasaule» izmanto 2020. gada «mēra laiku», lai kultūru iedzītu datoros

Manuprāt, tagad ir kļuvis skaidrs, kāpēc globālajiem kovidpanikas cēlājiem labpatika, ka šobrīd Latviju pārvalda dubultpilsonis, kuru īpaši neinteresē kultūra kā tāda. Jau no sākta gala kovidierobežojumi vissmagāk skar tieši kultūrtelpu, un arī tagad līdz 11. janvārim cilvēkiem tiek nolaupīta galvenokārt tieši garīgā barība.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Arvien skaidrākas kļūst tās Jaunās pasaules aprises, kura ir patiesais kovidpanikas mērķis. Acīmredzami, ka vecajai, tradicionālajai kultūrai bez būtiskas transformācijas šajā Jaunajā pasaulē nav vietas –, ko gan jaunajam cilvēkam darīt ar principā nesaprotamajiem un pat kaitīgajiem sižetiem, kas balstīti vīrieša un sievietes attiecībās un genderu lomas greizā izpratnē, turklāt, ja tas viss vēl pasniegts politnekorektā mērcē? Tādi sižeti burtiski mudž klasiskajā literatūrā, teātrī, kino, tēlotājmākslā. Kad viss kultūras mantojums būs digitalizēts, ar to varēs ātri un efektīvi izrēķināties.

Bez šaubām, pagaidām, kamēr vēl dzīva paaudze, kurai grāmata papīra formātā izraisa bijību, īstenot Reja Bredberija (Ray Bredbury, 1920-2012) 1953. gadā (!) sarakstīto distopijas scenāriju “Fahrenheit 451” ir pāragri. Taču pēc gadiem 20-30 –, ja turpināsies kovidpanika, varbūt vēl ātrāk – to varētu mēģināt.

Jaunās pasaules saucēju kļūda gan var izrādīties pašreizējā IKT attīstības līmeņa pārvērtēšana. Manuprāt, digitālās tehnoloģijas vēl nav pietiekami attīstījušās, lai varētu atrisināt mūsu problēmas, pašas nekļūdamas par problēmu. Taču to varēs noteikt tikai pēc kāda laika, kad sāksies ķīselis ne tikai galvās, bet arī uz ielas un laukos.

Cilvēkiem, kas kultūru raduši baudīt klātienē – un pirmām kārtām cilvēkiem, kas iztiku pelna ar kultūras produktu radīšanu,– 2020. gads ir bijis vienkārši murgs, bet nevajadzētu gaidīt, ka arī jaunais nāks cerīgāks. Līdz vismaz 11. janvārim nekas nemainīsies, tāpēc nākas vien apkopot tās kripatas, kas tuvāko nedēļu laikā būs pieejamas.

Lai arī teksts uz papīra un teksts datora monitorā divkāršas binārās kodēšanas dēļ nav un nebūs viens un tas pats, pamazām nākas pierast pie e-grāmatām, lai nepaliktu vispār bez tām.

Kovidpanikas dēļ noteikto ierobežojumu apstākļos nav iespējas apmeklēt bibliotēkas un pat grāmatveikalus, tāpēc “jāizlāpās”, lasot grāmatas digitāli. Vispirms, vēl viena diža distopijas pravieša Roberta Šeklija (Robert Sheckley, 1928-2005) vārdiem runājot, “šis tas par velti” (Something for Nothing).

Proti, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un resurss #Ēkultūra piedāvā iespēju bez maksas lasīt e-grāmatas latviešu valodā tīmekļvietnē 3td.lv. Patlaban gan platformā ir pieejamas tikai 450 grāmatas, taču divas trešdaļas no tām ir latviešu autoru oriģināldarbi. E-bibliotēkā var lasīt dažādu žanru un kategoriju grāmatas, piemēram, vēsturiskus romānus, biogrāfijas, garīgo literatūru, darbus bērniem un jauniešiem, kriminālromānus, dāmu romānus un citus. Lai kļūtu par 3td.lv lasītāju, jāsazinās ar tuvāko pašvaldības publisko bibliotēku un jākļūst par tās lasītāju. Bibliotekārs izsniegs autorizācijas datus 3td.lv bibliotēkai.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) piedāvā 12 digitālās bibliotēkas kolekcijas un vairākus desmitus datu bāzu, no kurām vislielāko popularitāti iematojusi periodika.lv un gramatas.lndb.lv. Šie resursi būs pieejami bez maksas neatkarīgi no atrašanās vietas tik ilgi, kamēr bibliotēkās pastāvēs kovidierobežojumi.

Nacionālais kino centrs informē, ka platformā filmas.lv bez maksas ir pieejama Latvijas klasisko filmu programma, kur skatāma 21 restaurēta kinolente ar titriem angļu valodā. Izlasē iekļautas ne tikai spēlfilmas, bet arī dokumentālās un animācijas filmas.

Savukārt audiovizuālo ierakstu portālā diva.lv līdz nākamā gada septembrim būs skatāmi 12 koncerti. Nav diezcik daudz, tomēr labāk nekā nekas.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Digitālajā koncertzālē LNSO tīmekļvietnē ir pieejami divi bezmaksas bērnu pasākumi, no kuriem viens ir “Lenesons un Mocarta opera”, bet otrs – muzikālā izrāde “Zenīts”.

Bet arī kultūras cilvēkiem ir nepieciešana dienišķā iztika, tāpēc nav iespējams visu izlikt internetā bez maksas. LNSO tradicionālais Vecgada izskaņas koncerts šogad notiks digitālajā formā. LNSO uzstāsies kopā ar pianistu Vestardu Šimku, dziedātāju Beāti Zviedri un diriģentu Andri Pogu. Plānots sadarboties arī ar režisoru Dāvi Sīmani, kurš piedalīsies pasākuma inscenēšanas darbā. Šis koncerts interesentiem būs pieejams no 31. decembra plkst. 16 vairāku dienu garumā. Pieeju Vecgada koncerta ierakstam var iegādāties Biļešu paradīzes tīklā.

Turpat ir nopērkama arī pieeja Latvijas Nacionālās operas un baleta Ziemassvētku programmai, kura būs skatāma līdz 10. janvārim un kurā iekļautas divas izrādes un viens koncerts, proti, austriešu komponista Johana Štrausa (Johann Strauss, 1825-1899) operete “Sikspārnis” (Die Fledermaus, 1851), krievu komponista Pētera Čaikovska (Петр Чайковский, 1840-1893) balets "Riekstkodis" (Щелкунчик, 1892) un Gadumijas koncerts operā.

Skaidrs, ka šīs digitālās iespējas pēc definīcijas ir nepietiekamas, taču, kamēr Jaunajā pasaulē nav iededzināti pirmie grāmatu ugunskuri, nezūd arī cerība, ka kultūra vienmēr būs ar mums.

Tavs komentārs par rakstu: