• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Lāčplēša iela 25Šā ēku kompleksa rekonstrukcija maksās 31 miljonu eiro. Foto: LETA

Jaunā Rīgas teātra mājvietas rekonstrukcija maksās 31 miljonu eiro

Latvijas simtgades projekti, šķiet, cenšas cits citu “pārspļaut” “bezgalīgā” valsts budžeta tērēšanā. Nupat izrādījies, ka pēc pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādātā būvprojekta jaunā Rīgas teātra (JRT) nama Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcija izmaksās 31 miljonu eiro nodokļu naudiņas.

Tā aprēķinājis nama apsaimniekotājs – VAS "Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis: 21 miljonu eiro no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs. Cerams, ka VNĪ savās aplēsēs ir ieskaitījis arī pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Neimanis skaidro, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT rekonstrukcijas kopējais budžets – 19 miljoni eiro – neticis balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tikusi ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienu teātra prasības. Šis budžets neesot “atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam”. Droši vien par to vairāk varētu pastāstīt Zaiga Gaile.

“2014. gadā apstiprinātais budžets ir Ādažu un Stopiņu kultūras centru līmenī un atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, bet JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa,” apgalvo Neimanis.

Atbilstoši 2014. gada aprēķiniem viena kvadrātmetra būvniecība JRT mājvietā izmaksātu 1577 eiro, bet pēc 2018. gada aprēķiniem viena kvadrātmetra būvniecība izmaksās 2602 eiro.

“Šajos gandrīz četros gados kopš saskaņots projekta budžets, būvniecības nozarē audzis pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, 2014. gadā tika aprēķinātas teātra vajadzībām neatbilstošas izmaksas – tas viss kopumā ir veidojis sadārdzinājumu. Ja gribam īstenot projektu iecerētajos termiņos un kvalitātē, izmantojot modernas tehnoloģijas, mums kopā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju jāmeklē risinājums budžetam,” skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Būvdarbu veikšanas konkursa pirmajā kārtā par atbilstošiem tika atzīti pieci būvnieki, kuriem līdz pagājušajai nedēļai bija jāiesniedz finanšu piedāvājums. Taču otrajā kārtā piedāvājumu iesnieguši vairs tikai divi pretendenti, un abu piedāvātās tāmes ievērojami pārsniedz projektam atvēlēto finansējumu.

Ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību, būvdarbi varētu tikt sākti jūnija beigās, un tie jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam.

Tavs komentārs par rakstu: