• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krišjānis Kariņš SaeimāKrišjānis Kariņš: es te viss tāds rūpējos, lai Saeima būtu pareiza... Foto: LETA

«Jaunais stils» Saeimas darbā: opozīcija šur tur liekuļo, koalīcija noraida visu

Kad ASV pilsonis Krišjānis Kariņš iz “Jaunās Vienotības” vēl tikai cerējās kļūt par Ministru prezidentu, viņš samērā negaidīti paziņoja, ka topošās valdības koalīcijas partijas esot vienojušās nenoraidīt opozīcijas priekšlikumus tikai tāpēc, ka tās nenāk no valdošajām partijām. Kariņš pat solīja radīt mehānismu, lai izskatītu opozīcijas priekšlikumus pēc būtības. Argādinājums par to atrodams, piemēram, šeit.

Dzintars Zaļūksnis

Nav pagājis ne mēnesis, un piecīšu koalīcija uzskatāmi demonstrē, kāds ir šis “jaunais stils” parlamenta darbā.

Saeima 7. februāra sēdē noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos likumprojektus, kas paredzēja minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu. Te būtu grūti ko iebilst. Vēstures mēslainē nogrimušās troikas koalīcijas centrs ZZS šos priekšlikumus nezin kāpēc izvairījās iesniegt Saeimā, piemēram, pērn, kad nebija šaubu, ka tie “izietu cauri”. Šobrīd šādas rūpes par sērdieņiem citādi kā par liekulību nosaukt grūti.  

Turklāt pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja līdzīgus likumprojektus, kurus bija iesniegusi “Saskaņa” un kuri atšķīrās tikai ar izmaiņu ieviešanas termiņu – “Saskaņa” grozījumus rosināja īstenot no šā gada 1. jūlija, ZZS – no nākamā gada 1. janvāra.

Tiesa gan, šie priekšlikumi bija par “vārgāki” nekā vienas otras piecīšu partijas priekšvēlēšanu solījumi, bet jūs taču saprotat – pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām ar vienu un to pašu nosaukumu darbojas divas dažādas partijas. Latvijas politiskajā balagānā tā pieņemts.

Taču citus opozīcijas priekšlikumus jau nu gan ar tik “vieglu roku” noraidīt nevajadzēja, jo tajš ir savs racionāls kodols. Tā koalīcija noraidīja partijas “Saskaņa” rosinātos grozījumus Satversmē par deputāta amata nesavietojamību ar ministra amatu un ar tiem saistītos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēja noteikt, ka Ministru prezidentam un ministram nedēļas laikā pēc šī amata ieņemšanas uz tā pildīšanas laiku ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Oi, kā tas nepatīk mūsu pustaisītajiem politiķiem, kuri neko nav dzirdējuši par demokrātiskās valstīs pieņemto likumdošanas varas un izpildvaras nošķiršanu! Valdība tradicionāli diktē saeimai, kas jādara un ko derīt nedrīkst, un tad daudz ērtāk, ja ministri reizē ir arī Saeimas deputāti. Vienīgais arguments par šādu sistēmu – Latvijas politiskajā balagānā ir tradīcija nedalīt varu – un beigta balle!  

Saeima noraidīja arī vismaz plašāku publisku diskusiju pelnījušu tās pašas “Saskaņas” iesniegtu likumprojektu, kurā bija paredzēts palielināt valsts finansējuma mērķi zinātnei līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz jautājumu “kāpēc nē?” neviens no piecīšiem pat nepapūlējās atbildēt, lai gan pērn Latvija ar apmēram 0,51% no IKP finansējumu zinātnei bija priekšpēdējā vietā starp ES valstīm, bet atbilstoši Nacionālās attīstības plānam naudas apjomam zinātnei bija jāatbilst 1,5% no IKP 2020. gadā.

Saeima nolēma neiekļaut 7. februāra sēdes darba kārtībā partijas “Saskaņa” lēmumprojektu par finansējuma piešķiršanu “Latvijas Radio 4” (LR4 “Doma laukums” raida krievu valodā) un sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” angļu un krievu valodas versijas darbības nodrošināšanai.

No vienas puses – atlikšana raisa cerības, ka finansējums tomēr tiks piešķirts. No otras puses – uz Krievijas propagandas spiediena fona šāda vilcināšanās izskatās, mazākais, nenopietna. Kā skaidro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Ivars Āboliņš, ja līdzekļi netiks piešķirti, “var rasties risks slēgt LR4 un “lsm.lv” krievu un angļu valodas versiju”. Piebildīšu – un tādā gadījumā cīņai pret naidīgu propagandu paliks tikai viens nopietns līdzeklis – cenzūra. Mūsu politiķi gan ir pierādījuši, ka viņiem šā instrumenta izmantošana nerada nedz politiskas, nedz ētiskas problēmas.   

Visbeidzot, jūs jautāsiet, tas viss kaut kur ir redzēts, kur gan ir solītais “jaunais stils”? Nekur, dāmas un kungi, nekur! Tas ir kārtējais solījums, kurš sabiedrībai jāaizmirst, jo politiķi to nemaz nebija domājuši nopietni, tāpēc paši jau ir aizmirsuši. Balagānā turpina dārdēt vecā apdullinošā mūzika. Un, jā, Arturs Krišjānis Kariņš personīgi nevienam neko nav solījis.

Tavs komentārs par rakstu: