• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Auto uz šosejas miglāValsts virzība pēc jaunā budžeta pieņemšanās nemainīsies. Ilustratīvs foto: LETA

Jaunās valdības budžeta prioritātes tītas vecajā «miglā»

Tikusi galā ar mūžam badīgajiem pedagogiem (šeit), piecīšu koalīcija ir sajutusies brīva un budžetā iestrādājusi sev “patīkamākus” iepriekšējās valdības pieņemtis lēmumus, kā arī “jaunajai politikai” atbilstīgākas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Ministru kabinets nule apstiprinājis valsts 2019. gada budžeta “rāmi”, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 9,4 miljardu eiro apmērā, informē finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš ar lepnumu uzsver, ka “rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai”, kas iepriekš tika aplēsta mīnus 44,5 miljonu eiro apmērā.

InfoTOP.lv, izmantojot LETA materiālus

Izklausās ne mazāk skaisti kā iepriekšējās valdības retorika pirms pērnā gada budžeta pieņemšanas. Tāpēc jaunā valdība steidz uzsvērt, ka finansējums piešķirts arī "atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu",– piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (lasiet: banku klientu turpmākai ‘piežmiegšanai”), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro atlikušās LPSR VDK dokumentu daļas publicēšanai.

“Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai” atbalstīts finansējums triju miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā sabiedrisko mediju nozīmi norišu atspoguļošanā, valdība lēma tiem piešķirt papildu 765 000 eiro. Valsts kontrolei kapacitātes stiprināšanai, vides pieejamības uzlabošanai un drošības sistēmu pilnveidošanai papildus piešķirti 330 000 eiro, Satversmes tiesai – 350 000 eiro, Prokuratūrai – 285 000 eiro, bet Tiesībsarga birojam piešķirti nepilni 40 000 eiro.

Papildu finansējums ministriju iecerētajiem prioritārajiem pasākumiem veido kopumā 28,5 miljonus eiro, un tas ir vien 0,3% no visiem budžeta izdevumiem.

Ārlietu ministrijas prioritāro pasākumu nodrošināšanai – piemēram, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai – un citiem pasākumiem atbalstīti 1,3 miljoni eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbalsta nodrošināšanai jaunatnes organizācijām, kā arī sporta, tostarp nacionālas nozīmes starptautiskiem pasākumiem, kas izvirzīti kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, atvēlēts 938 151 eiro.

Zemkopības ministrijai zivju resursu aizsardzības pasākumiem paredzēti 207 723 eiro.

Labklājības jomā atbalstīti pasākumi 8,6 miljoni eiro apmērā. Ar 4,8 miljoniem lemts atbalstīt ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt adopcijas atbalstam piešķirti 927 225 eiro. Īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidošanai novirzīti 2,7 miljoni eiro.

Apstiprināts arī tieslietu jomas funkciju un procesu izvērtējums 500 000 eiro apmērā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai atvēlēti 500 000 eiro.

Veselības ministrijas prioritātei par medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem atvēlēti trīs miljoni eiro. Tāpat paredzēts nodrošināt papildu finansējumu onkoloģijas ārstēšanai no Eiropas Komisijas budžeta deficīta atkāpes.

Atbalstam kultūras, labklājības un citu jomu nevalstiskajām organizācijām paredzēts piešķirt 500 000 eiro.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai novērstu avārijas situācijas kultūras un veselības nozares iestādēs.

Pašvaldībām finansējums nodrošināts pilnvērtīgai funkciju pildīšanai no 1. janvāra, 2019. gadā pieaugot izdevumiem salīdzinājumā ar 2018. gadu, lai stabili nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas.

Citus nozaru pasākumus nolemts skatīt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, ko valdība plāno sākt 2019. gada aprīlī.

Kopumā jāsecina, ka lai nu ko, bet budžeta veidošanas stilu un tradīcijas “jaunā” Krišjāņa Kariņa valdība ir patapinājusi no “vecajiem āžīem” – pievēršot uzmanību atsevišķām salīdzinoši sīkām, toties potenciāli nekaitīgām pozīcijām, tiek novērsta uzmanība no tā, kā galu galā tiks iztērēti 9,2 miljardi eiro, ko šogad plānots izvilkt no nodokļu maksātāju kabatām.

Vārdu sakot, liela brēka, maza vilna. Tik pat labi varēja virzīt pieņemšanai arī vēl pērnā gada septembrī ar Eiropas Komisiju saskaņoto “veco” budžetu. Nevajadzētu tik vareni piepūst vaigus. Tāpat skaidrs, ka miglā tītā Latvijas virzība nemainīsies ne par matu, un tas ir atvadu sveiciens tiem, kas no piecīšu koalīcijas joprojām gaida “jaunu politiku”.

Tavs komentārs par rakstu: