• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ēnas uz bruģa fonaAugstu nodokļu gaismā arī ēnas kļūst garākas un spēcīgākas. Foto: Shutterstock

Jo augstāki nodokļi, jo garākas ēnas

Sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja būtībā ir fiksējusi un arhivējusi kādu acīmredzamu  sakarību, ko, šķiet, nav pamanījušas tikai koalīcijas troikas partijas – proti, neattaisnoti augstie nodokļi palielina ēnu ekonomikas dzīvotspēju.

Atbilstoši šīs aptaujas datiem Latvijā 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina pārāk augsti nodokļi. Uzņēmēju ieskatā otrs būtiskākais faktors, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij – šādu viedokli pauduši 26% Latvijas uzņēmēju. 7% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina godprātības trūkums sabiedrībā, bet 2% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku valstī veicina iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem.

Taujāti par efektīvāko instrumentu ēnu ekonomikas apkarošanai valstī, 61% uzņēmēju pauduši viedokli, ka tā ir darbaspēka nodokļu samazināšana, savukārt 24% norādījuši nepieciešamību celt uzticību valstij.

Aptaujas dati arī atklāj: 52% uzņēmēju nepiekrīt apgalvojumam, ka darba ņēmēji paši izvēlas "aplokšņu algas", lai izvairītos no dažādām saistībām, norādot, ka "aplokšņu algas" uzņēmēji izvēlas citu iemeslu dēļ, piemēram, lai darbinieki "uz rokas" saņemtu vairāk naudas vai arī tāpēc, ka nav ticības valstij un tās sociālajām garantijām.

"Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienaskārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu "aploksnē" parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu un saņemšanu. Aptaujas dati parāda, ka uzņēmēji aicina politiķus domāt par darbaspēka nodokļu mazināšanu kā primāro un efektīvāko instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

InfoTOP.lv piezīme. Bez šaubām, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji nav nekādi nevainīgie jēriņi, taču šīs aptaujas dati mazina politikāņu iespējas, runājot par ēnu ekonomikas samazināšanu, nemitīgi bakstīt uz “neapzinīgo”, parādu purvā iestigušo darba ņēmēju pusi. Vaina par to, ka uzņēmēji un darba ņēmēji nelabprāt maksā nodokļus, jāuzņemas pirmām kārtām valdībai, kuras veiktā “nodokļu sistēmas reforma” sociālajā aspektā ir izrādījusies pagalam neveiksmīga.

Tavs komentārs par rakstu: