• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Čaka iela ar iepunktētu velojosluKad it kā divas joslas izrādās "viena par maz". Foto no: Twitter

Jums ir izvēle: brauciet ar riteni. Vai staigājiet kājām

Varbūt jums atmiņu ankambaros ir aizķērusies kāda ideja, ko Rīgas dome ir īstenojusi tikpat ātri, kā velojoslas Čaka/Marijas ielā? Jūs tas pārsteidz? Lieki! Pārsteigumam šoreiz nav pamata – tūlīt pēc tam, kad tapa zināms jaunais galvaspilsētas deputātu sastāvs, arī InfoTOP.lv brīdināja, ka pie varas Rīgā tikuši velosipēdisti. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Bez šaubām, tā rīdzinieku daļa, kas pa pilsētu – pat sprēgājošā salā – pārvietojas pārsvarā ar velosipēdu vai kādu skūtertipa braucamo, ir varen apmierināta. Pašvaldībai, viņuprāt, jau sen bija jāierāda vieta visiem, kam “auto pieaudzis pie dibena”. Nestrīdēšos: pārāk viegli mēs lemjam par to, ka “jāaizšauj uz centru”, līdzi paņemot savu automašīnu. Tas nav labi! – ja neticat, pavaicājiet mītiskajai zviedru jumpravai Grētai Tūnberjai (Greta Thunberg). Cita lieta: cik liela ir šī tūnberjiskā sabiedrības daļa.

Neapvainojieties, dārgie riteņfani, bet 13. novembra rītā starp deviņiem un desmitiem, braukdams maršruta mikrobusā, mēģināju saskaitīt, cik jūsu tobrīd izmanto šo joslu. Visas Čaka/Marijas ielas garumā saskaitīju 12. Turklāt ieskaitot tos piecus, ko redzēju ne gluži Čaka/Marijas ielā, bet šķērsielās. Lai nu kā, arī ducis rīta pusē apmierinātu cilvēciņu – tas ir brīnišķīgi! 

Taču šai medaļai ir otra puse – neapmierinātie. Sabiedrisko mediju žurnālisti novērojuši, ka velojoslas Čaka/Marijas ielā rīdziniekus sadalījušas divās nometnēs: vieni ir kvēli to piekritēji, otri – ne mazāk kvēli noliedzēji. Tiesa, lsm.lv par visām varītēm cenšas apiet jautājumu par šo antagonistisko grupu skaitliskā sastāva proporcijām.

Baidos, ka godīga atbilde velobrālībai nepatiks. Automobilisti – lai viņi iet vīnogas ēst, pietiekami esam no viņiem cietuši! Lai turas patālāk no centra, kur viņiem ar saviem lūžņiem, iespējams, patiešām nekas nav meklējams.

Tomēr nevaram ignorēt faktu, ka pa Čaka/Marijas ielu ik dienu tiek īstenoti 990 sabiedriskā transporta reisi, kuri – tāpat ik dienu! – palīdz nokļūt darbā, skolā, teātrī, koncertā, mājās apmēram 43 tūkstošiem pasažieru. Lielai daļai šo cilvēku vecums, veselība vai rocība neļauj iesaistīties uzvarošajā riteņbraucēju armijā.

Un tagad paņemsim saliekamu soliņu, apsēdīsimies kaut kur maliņā un saskaitīsim, cik velobraucēju diennakts laikā izmanto jaunās velojoslas. Simt? Divsimt? Tūkstoš?

Patiesībā ļoti vienkārša matemātika.

Taču pedāļu minējiem skaitīšana droši vien nenāk pie sirds. Tāpat kā daudziem no viņiem pie sirds nenāk ceļu satiksmes noteikumu ievērošana.

Pagaidām konfliktsituācijas vēl tikai tiek ieskicētas – trolejbusiem un autobusiem grūtāk izbraukt no pieturām; pasažieri, kas izkāpj no sabiedriskā transporta, iekāpj tajā vai vienkārši stāv pieturā un gaida, velobraucējiem traucē izjust pilnīgu eiforiju... Par apgrūtinātu satiksmi es šoreiz nerunāju: tā autobraucējus tomēr stimulē mainīt ieradumus, un tas ir pozitīvi.

Bet nu jau vadošie riteņbraucēji runā par to, ka šo eksperimentu varētu pagarināt līdz Purvciemam. Tas nozīmēs no purvciemiešu-autobraucēju ikdienas gaitām izslēgt Zemitāna tiltu. Šaubos, vai turienes aborigēnu godīgi veiktā aptaujā šāds risinājums tiktu atbalstīts.

Taču ir aizdomas, ka arī lēmums par velojoslu eksperimenta turpināšanu un paplašināšanu tiks pieņemts nevis balstoties uz klasiskās (vairākuma) demokrātijas principiem, bet moderni – pēc demokrātiskā mazākuma gribas.         

Tavs komentārs par rakstu: