_721928167.gif "Gelios")
Bagāts ir tas, kas var pagrābties no valsts lādes. Foto: Pinterest Kā augstākā ranga činavnieki nodrošina spožu statistiku
Troikas valdība sajūsmā spiedz, stāstot, ka vidējā bruto alga Latvijā tieši pirms vēlēšanām esot pārkāpusi 1000 eiro slieksni (šeit). Vai tas atbilst realitātei? Daļai sabiedrības – bez šaubām. Taču “vidējais” nenozīmē “daļa”. Tāpēc palūkosim, kas sanāk, ja 1004 eiro savieto ar Eurostat datiem.
Dzintars Zaļūksnis
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” datiem (šeit) 2017. gada beigās vidējā stundas darba likme Latvijā bija sestā zemākā starp ES dalībvalstīm.
Vidējā stundas darba samaksa pirms nodokļu atskaitījumiem ES dalībvalstīs (EUR):
ES vidēji 23,1
Eirozona vidēji 26,9
Luksemburga 45,2
Dānija 39,5
Beļģija 38,5
Nīderlande 34
Francija 33,4
Vācija 32,1
Austrija 29,8
Somija 29,6
Zviedrija 29,2
Īrija 28,1
Lielbritānija 25,4
Itālija 22,7
Spānija 19,8
Slovēnija 16,4
Kipra 14,3
Malta 13
Portugāle 11,3
Grieķija 11,2
Igaunija 10,5
Slovākija 10,2
Čehija 9,9
Horvātija 8,7
Latvija 8,6
Lietuva 8,4
Ungārija 7,6
Polija 6,3
Rumānija 5,6
Bulgārija 5,1
Kā redzam, vēl pagājušā gada beigās vidējā alga Latvijā bija 2,7 reizes mazāka nekā vidēji ES un 3,1 reizi mazāka nekā vidēji eirozonas valstīs.
Atbilstoši mūsu pašu Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa palielinājās par 8,6%, bet otrajā ceturksnī – vēl par 4,6% (tā tas varētu būt, ja atminamies itin trekno algu paaugstinājumu valsts pārvaldē no 1. janvāra). Izdarot attiecīgas korekcijas, iegūstam 9,3 eiro – tādai vajadzētu būt vidējai stundas likmei pašlaik, 2018. gada augusta beigās.
Cik stundu jānostrādā vidēji atalgotam darbiniekam, lai viņam aprēķinātā alga būtu 1004 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas? Atkal ņemam rokā kalkulatoru. 1004/10,12=108 stundas. Vidusmēra mēnesī ir 22 darba dienas. Tātad vidējam darbiniekam, lai saņemtu vidējo algu 1004 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, jāstrādā tikai 4,9 (!) stundas dienā?
Izklausās absurdi, vai ne? Taču tas nav absurds, tā ir statistika. Šādu skaitli var izskaidrot dažādi. Protams, pirmā doma ir: vai nu “Eurostat”, vai CSP dati nav korekti,– bet varbūt pat abi. Mums ir grūti to pārbaudīt un nākas paļauties uz to, ka statistiķi strādā godprātīgi, turklāt saņemot pilnīgu un precīzu bāzes informāciju. “Eurostat” bāzes skaitļus sagatavo dalībvalstu valdības, tomēr, lai falsificētu vienu skaitli, būtu jāpārrēķina vesels komplekss datu, tāpēc tīša “kļūda” nav īpaši ticama (lai gan šī ticība ir tieši proporcionāla tam, vai jūs vispār ticat Latvijas valdībai).
Tāpēc īsi aplūkosim, kā šķietami absurdais rezultāts varēja rasties, izdarot matemātiskos aprēķinus. Iedomāsimies divas vienādi lielas darbinieku grupas. A grupa saņem 502 eiro mēnesī, B grupa – 1506 eiro mēnesī. Saskaitot tās kopā, saņemam vidējo algu 1004 eiro mēnesī. Tagad atstāsim mierā A grupu, bet B grupu sadalīsim vēl divās skaitliski vienādās grupās – C, kura saņem vidējo algu 1004 eiro mēnesī un D, kura saņem 2008 eiro mēnesī. Visu darbinieku (A, B, C un D grupa) vdējā alga arī šajā gadījumā būs tā pati – 1004 eiro. Līdzīgi sadalot D grupu, iegūsim F grupu, kas saņem jau 4016 eiro mēnesī.
F grupa skaitliski būs 8 reizes mazāka nekā grupa A, bet tieši tā A grupas algu (502 eiro) statistiski “divkāršos”.
Pieņemsim, ka visu grupu darbinieki, lai saņemt savu algu, strādā vidēji 8 stundas dienā un 22 dienas mēnesī (176 stundas mēnesī). Tātad grupas A darbinieki par vienu stundu (pirms nodokļiem) saņem 2,85 eiro, bet grupas F darbinieki – 22,8 eiro. Pamanījāt starpību? Gan mēnesī, gan stundā A grupas darbinieki saņem tieši astoņas reizes mazāku algu nekā F grupas darbinieki.
Toties, lai saņemtu vidējo algu, A grupas darbiniekiem vajadzētu strādāt divreiz ilgāku laiku, bet F grupas darbiniekiem – četrreiz īsāku laiku (t.i., 2 stundas dienā) nekā viņi to dara pašlaik. Patlaban statistiski sanāk, ka Latvijā visiem ir vidēji 4,9 stundu darbdiena. Tātad F grupa skaitliski ir nevis astoņas, bet gan vairāk nekā 20 reizes mazāka nekā A grupa. Tas korelē ar CSP aprēķiniem, ka eiropeiskas algas Latvijā pērn saņēma ap 2,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (šeit).
Bet, ņemot vērā to, ka realitātē, piemēram, grupiņa maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju un Latvijas Bankas augstākā vadība saņem daudz lielāku darba samaksu nekā mūsu hipotētiskā F grupa, mēs redzam, ka, “pateicoties” vislabāk apmaksātajiem valsts činavniekiem, A grupas darbinieki mierīgi var palikt pie saviem 502 eiro pirms nodokļu nomaksas – vidējās algas statistiku virzīs tie pāris procenti, kas saņem eiropeiskas algas un kuriem troika nodrošina regulāru dzīves līmeņa paaugstināšanu (šeit). Par spīti nodokļu maksātājiem.
