• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriBūsim draugi! No kreisās uz labo: Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks, Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms. Fo

Kā Baltijas un Polijas lauksaimniecības ministri Briseles virzienā runāja

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri ir sarīkojuši diskusiju par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)  nākotni. Un nonākuši pie fundamentāla secinājuma: proti, 14 gadus pēc iestāšanās ES Austrumeiropas dalībvalstu zemnieki saņem daudz mazākus tiešmaksājumus nekā viņu Rietumeiropas kolēģi.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Varētu teikt, lauksaimniecības nozares politikie vadītāji – Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms (Tarmo Tamm), Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks (Bronius Markauskas) un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels (Krzysztof Jurgiel) ir pamodušies un pacēluši balsis unisonā. Tomēr nav pamata domāt, ka Brisele viņu kopīgo saucienu sadzirdēs. Kāpēc gan lai tā to darītu? 14 gadus esat cietušies, pacietīsieties vēl 14. Un vēl 14, un vēl 14... 

Jā, triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp ES dalībvalstīm.

Izdarot “nepieciešamo” reveransu Briseles koridoru virzienā, šajā dokumentā ministri ir vienojušies par to, ka “atzinīgi vērtē EK paziņojumu”. Nu, jā, tomēr esot nepieciešams pastiprināt EK sadarbību ar dalībvalstīm, lai turpmākajā KLP “labāk tiktu atspoguļotas dalībvalstu pozīcijas un pieredze”. 14 gadus nodzīvojuši ES, ministri beidzot uzdrīkstējušies aicināt uz “godīgumu un vienlīdzību starp ES dalībvalstīm” un mudināt “pilnībā pabeigt tiešo maksājumu konverģenci”. “Visiem ES lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem standartiem un prasībām un jāsaskaras ar vienādām problēmām,” uzsvērts deklarācijā, taču, protams, nav ne vārda par to, ka Briselei vajadzētu kompensēt līdz šim pieļautās netaisnības sekas.

Patiesībā nav īpašas nozīmes, ko ministri ir teikuši katrs atsevišķi un visi kopā,– pārsvarā tās ir vispārzināmas, banālas patiesības, kurām, ja vien to gribētu, Brisele būtu pievērsusi uzmanību jau sen. Nu, ja ne visa Brisele, tad, piemēram, eirokomisārs Valdis Dombrovskis, kurš komisārēšanas laikā savu etnisko dzimteni ar pārlieku uzmanību nav lutinājis.

Lai arī no ziemas guļas cēlušies ministri mēģina ziņot, sak, “deklarācijā paustais ir ne tikai Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru kopīgs viedoklis, bet pārstāv četru valstu valdību, parlamentu un lauksaimnieku nostāju ES Kopējās lauksaimniecības nākotnes politikas jautājumos”, īstas pārliecības par to nav.

Kaut vai tāpēc, ka deklarācijā teikts: KLP esot jāturpina darboties kā kopējai, modernai un pietiekami finansētai ES politikai. Nu, ja jau jāturpina, tātad līdz šim tā ir bijusi gana laba. Kurš te runā par maksājumu izlīdzināšanu? Kādu maksājumu?

KLP esot jāturpina “izlīdzināt ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistīto nevienlīdzību”. Ā, tad līdz šim šī izlīdzināšana jau ir notikusi? Par ko tad vispār ir runa? Skaidrs, ka Brisele darbu turpinās! Ir taču “jānodrošina pienācīgi finanšu resursi, lai sasniegtu līguma mērķus un risinātu KLP problēmas”!

ES ietvarā esot “svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos”. Vai tad tās ir visas ES problēmas, cienītie kungi? Cilvēku aizplūšana no laukiem ir vērojama tikai dažās Austrumeiropas valstīs, turpretim vairākumā ES dalībvalstu lielākas problēmas rada pretējais process, imigrācija.

Jūs, biedri ministri, laikam esat aizmirsuši to veco labu izteicienu par paēdušo, kas neēdušo nesapratīs. Tāpēc cerat, ka ar vienu deklarāciju varēsiet aizmālēt savu nespēju un, iespējams, arī negribēšanu panākt, lai Brisele atzīst, cik netaisnīgi tā izturas pret Baltijas valstu un Polijas lauksaimniekiem un patērētājiem.  

Tavs komentārs par rakstu: