• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Karikatūra par statistikuTā pa laikam tiek "vākta statistika". Attēls: Getty Images

Kā valdība manipulē ar statistiku

Latvijas labieši jau no sākta gala ļoti nelabprāt atklāj, kā viņi nonāk pie skaitļiem, ko uzrāda oficiālā – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un nu jau 16 gadus arī “Eurostat” – statistika. Komiskākais un reizē traģiskākais ir jau folklorizējies veiksmes stāsts –, kad statistika uzrāda spožus, pasaulē labākos skaitļus, lai gan vidusmēra latvieša ikdiena rāda pavisam ko citu.  

Dzintars Zaļūksnis

Veiksmes stāsts ir tikai zināmākais, taču ne vienīgais no griestiem sagrābstītu skaitļu ietekmē kropli dzimušas statistikas piemērs. Pateicoties līdzīgām skaitliskām manipulācijām, piemēram, Latvijas pensiju sistēma izrādās viena no labākajām pasaulē (šeit), kaut gan jau manai, piecdesmitgadinieku paaudzei ir prātīgāk gatavoties tam, ka nekādas vērā ņemamas pensijas nebūs vispār. Nerunājot nemaz par šodienas jauniešiem. Taisnības labad jāsaka, ka pensiju sistēmas atmiršana nav Latvijas, bet visas pasaules kopīga, globāla problēma: daudzi nākotnes pētnieki (futūristi) ir pārliecināti, ka jau pēc 20-30 gadiem Eiropā pensijas mūsdienu izpratnē nepastāvēs, jo medicīnas sasniegumi ļaus cilvēkus nodarbināt līdz pašai kapa malai.

Starp citu, par medicīnas sasniegumiem. Nedodu ne saliektu centu par to, ka arī šajā nozarē statistiskās manipulācijas notiek ar milzu vērienu – par to liecina kaut vai globālā kovidpanika. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka vēl vienu argumentu, kas liek apšaubīt oficiālās statistikas saikni ar realitāti, piedāvā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kura ir nosūtījusi vēstuli “Eurostat” ģenerāldirektorei Marianai Koсevai (bulgāru: Мариана Коцева). LVSADA savā vēstulē pauž aizdomas par to, ka “atbildīgās Latvijas institūcijas statistikas atskaitēs mākslīgi palielina valdības izdevumus veselības aprūpei”.

Un, jāsaka, LVSADA mūsu nomenklatūras statistiķus ir acīmredzami noķērusi aiz rokas, proti, atsaucoties uz Finanšu ministrijas dokumentu, kurā norādīts, ka Latvijā 2018. gadā vispārējās valdības izdevumi veselībai bijuši 1172 milj. eiro. Tieši šādu summu savās annālēs uzrāda arī “Eurostat” (COFOG, funkcijas kods GF07).

Taču jau pašā datu salikumā iestrādāts greizs algoritms: Finanšu ministrija atklāj, ka šī summa – tātad 1,172 miljardi eiro – izveidojusies, pie Veselības ministrijas izdevumiem (1030 milj.), pašvaldību izdevumiem (14 milj.) – pret šīm pozīcijām visumā nav iebildumu – un ES fondu projektu realizācijai paredzētajiem līdzekļiem (23 milj.) – to ieskaitīšana valsts finansējumā jau ir apšaubāma – pieskaitot vēl “citus izdevumus” (vispārējās valdības komersanti, pamatā slimnīcas) – 104 milj. Euro, un tiem ar valsts finansējumu nav itin nekāda sakara. Tieši otrādi – tā ir nauda, ko labieši noskauž saviem ne visai veselajiem pilsoņiem, toties Eiropas statistikā uzrādot kā savu labdarību.

LVSADA aizrāda, ka, atbilstoši “Eurostatvietnē atrodamajai metodikai, vispārējās valdības izdevumus veselībai pēc būtības uzskaita, no vispārējās valdības sektora uzņēmumu iegūtajiem līdzekļiem atskaitot pašu uzņēmumu ieņēmumus par preču un pakalpojumu pārdošanu.

Turpretim mūsu Finanšu ministrija skaidro, ka atbilstoši tās izmantotajai metodoloģijai “citi izdevumi” tiek finansēti no tādiem resursiem, kā, piemēram, pašu uzņēmumu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem. LVSADA uzsver, ka tieši šādā veidā “vispārējās valdības izdevumi” (general government expenditure) veselībai uzskaitīti 2017., 2018., 2019. (novērtējums) un 2020. (prognoze) gadā.

5. maijā LVSADA ir vērsusies pie CSP priekšnieces Aijas Žīgures ar aicinājumu uz kopīgu rīcību iespējamo kvalitātes risku novēršanai. Nekādas reakcijas no CSP puses līdz šim nav bijis. Un tas nekādi nevairo uzticību nedz mūsu pašu, nedz Eiropas mēroga statistikai.

Tavs komentārs par rakstu: