• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Taksometri ar jumta plafoniņiemTaksometru pārvadājumi. Vai tas vispār Latvijā ir bizness? Foto: Reuters/Scanpix

Kā valsts grib «ieviest kārtību» taksometru nozarē

Publiski izsludināts, ka taksometru nozare ir gandrīz  pati zaglīgākā struktūra valstī. Sabiedrība BASE izplatījusi uzskatu, ka 80% taksometru pārvadājumu atrodas ēnu ekonomikas zonā, un visi piedāvājumi savest kārtībā nozari nonāk pie viena: vajag „žņaugt”, likt vairāk maksāt nodokļus... Bet neviens neuzdod jautājumus: kā šo naudu nopelnīt, kādi izdevumi ir taksometru biznesā, kādas problēmas – un kā vispār var ”izdzīvot” tādos darba apstākļos?

Matīss Miers, Īpaši InfoTOP.lv

Taksometru uzņēmumu īpašnieki parasti tiek rādīti kā zagļi un postītāji. Varu jums apliecināt, ka katrs šā biznesa īpašnieks sapņo par to, lai būtu izveidoti tādi apstākļi, kad tu vari samaksāt darbiniekam algu, samaksāt nodokļus un gulēt mierīgi. Nu un, protams, ne tikai izjust prieku par darbu, bet arī kaut ko nopelnīt.

Sāksim ar autovadītājiem. Kopumā visā valstī katastrofāli trūkst darba roku. Atveriet sludinājumus portālā SS.com un redzēsiet “līdzsvaru” starp darba piedāvājumiem sadaļā ”autovadītaji”, kur ir pilns sludinājumu no taksometru kompānijām – visi meklē autovadītājus, bet gribētāju nav. Tātad šajā nozarē nav nekāda saldā dzīve, ja jau taksometru uzņēmumiem neizdodas nokomplektēt vadītāju štata vietas. Tas viss nozīmē automašīnu dīkstāvi un neiegūtus ienākumus, bet dīkstāve firmu strauji velk lejup, jo par automašīnu ir nomaksāts līzings, apdrošināšana, licences, sociālais nodoklis utt., kuru ņem no automašīnas “iestrādātās” naudas.

Autovadītājiem apstākļi ir bargi, viņi tiek automātiski izslēgti no vadītāju reģistra, ja ir savākti 8 soda punkti, bet, ja ņem vērā katras dienas automašīnas noskrējienu, risks būt sodītam ir daudz augstāks nekā tiem autovadītajiem, kuri izbrauc tikai brīvdienās. Jā, disciplinēt autovadītājus vajag, bet kāpēc šīs profesijas citām kategorijām – piemēram, smago automašīnu, autobusa, trolejbusa un maršruta taksometra vadītajiem – netiek izvirzītas tādas prasības, turpretim taksometra vadītājiem 8 punkti – un tu paliec bez darba!

Taksometra īpašnieka atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) vispār ir prātam neaptverama. Apdrošināšanas kompānijas, izdzirdot vārdu taksometrs lielākoties aizver durvis vai arī piedāvā samaksāt tādas apdrošināšanas prēmijas, kuras ir vienkārši nepanesamas. Gada apdrošināšana tiek piedāvāta līdz pat 20 000 eiro –, tā ir lielāka summa nekā maksā pati automašīna, turklāt cenu piedāvājums dažādām kompānijām atšķiras desmitiem reižu. Kur loģika? Kā veidojas šī cena? Apdrošinātāji vienkārši “izģērbj” taksometru uzņēmumus, bet izejas nav – OCTA apdrošināšana ir obligāta.

Arī licences iegādāšanās aizņem prāvu daļu no izdevumiem. Ja mēs cīnāmies par kvalitatīvu un nedārgu viesu apkalpošanu, vai ir loģiski ieviest licenci par iebraukšanu Vecrīgā 300 euro apmērā gadā no juridiskas personas? Ja uzņēmumam nav daudz automašīnu, tā ir zināma nasta, kura ir jāiekļauj brauciena maksā. Lielākā daļa ārzemju viesu apmeklē Vecrīgu. Sanāk, ka, no vienas puses, mēs vēlamies piedāvāt lētu pakalpojumu, bet, no otras puses, nedodam iespēju uzņēmējam to īstenot.

Nav saprotams par kādu ēnu zonu ir runa, ja lietā tiek likti lieli valsts administratīvie un pašvaldības resursi, lai taksometru darbu ierobežotu un kontrolētu.

Prasības ar katru dienu kļūst stingrākas. Nepietiek ar to, ka tarifus nepieciešams norādīt uz automašīnas durvīm no ārpuses, vēl vajag informāciju par tarifiem izvietot arī salonā, kā arī ieviests pienākumus vadītājiem par tarifiem klientam paziņot mutiskā formā.

Atlicis tikai uzlikt par pienākumu noslēgt rakstisku līgumu par pārvadājumiem un situāciju novest līdz absurdam, prasot šo līgumu vēl arī notariāli apliecināt.

Patiesībā nekā smieklīga te nav, par katru pārkāpumu – piemēram, vadītājs nav nosaucis tarifu – sākas administratīvais process, bet sodi ir mērāmi simtos eiro. Taksometrus kontrolējošo organizāciju ir daudz: VID, Valsts policija, pašvaldības policija, Rīgas domes Satiksmes departaments un Latvijas autotransporta direkcija.

Periodiski tiek paaugstinātas prasības skaitītājiem, uzņēmumi ir spiesti tos mainīt, bet viena skaitītāja cena var sasniegt pat 800 euro, plus vēl katrs skaitītājs ir jāapkalpo un regulāri jāverificē.

Liela daļa izdevumu pārvadātājam ir maksa platformas (aplikācijas) īpašniekam. Tā var sasniegt 18%, turklāt valsts neaizsargā savu tirgu un dod iespēju tirgū ienākt ārzemju uzņēmumiem, piemēram, Yandex Taxi. Sākuma stadijā tādi dempingo cenas, kas nekādi nevar pozitīvi atsaukties uz nozares attīstību. Sapelnītā nauda aizplūst no valsts.

Šajā posmā etapā neviens uzņēmums nav spējīgs domāt par jaunu automašīnu iegādi. Jautājums ir par elementāru izdzīvošanu, bet taksometru kvalitāte – tā taču ir pilsētas seja, jo lielai daļai atbraukušo viesu valsts iepazīšana sākas tieši ar taksometru. Mēs esam spiesti aizlāpīt caurumus un neesam spējīgi laicīgi nomainīt autoparku. Taksometra kalpošanas laiks ir maksimāli 3 gadi, pa šo laiku ne vienmēr izdodas nomaksāt pat līzingu.

Ja uzņēmumam ir dispečeru dienests, tie ir vēl papildus izdevumi: dispečeru darba apmaksa, programmas apkalpošanas maksa, telekomunikāciju apmaksa.

Automašīnas amortizācija, remonta izdevumi, degviela, smērvielas, materiāli, kuri diemžēl lētāki nepaliek, administratīvie izdevumi, grāmatvedis, administrators, kasieris un citi (būtu vērts atzīmēt, ka savu pamata darba laiku grāmatvedis strādā, sastādot nebeidzamus paskaidrojumus, izziņas utt. Valsts ieņēmumu dienestam, bet tik un tā pēc katras VID pārbaudes uzņēmumam teju nākas bankrotēt.

Ja šādos apstākļos valsts vēlas ieviest kārtību, paceļot nodokļus, tad tas novedīs pie viena rezultāta: proti, nozare tiks pazudināta. Ja nu vienīgi šādā veidā taksometru pakalpojumu tirgus nozarē netiek atbrīvota vieta kādam jaunam un spēcīgam spēlētājam.

Tavs komentārs par rakstu: