• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
balsts galdauts un Latvijas karodziņšJura Pūces reforma: dāvana Latvijai vai bumba ar laika degli? Ilustratīvs foto: mk.gov.lv

Kā valsts «izlīdzina» pašvaldībām «noskausto» naudu

Latvija jau no sākta gala ir veidota kā hipercentralizēta, ar valdības smago roku vadīta teritorija. Sak, unitāra valsts paliek unitāra, un beigta balle! It kā nekur pasaulē nebūtu citādu pašvaldības darbības paraugu. Nedz Dānijas ar tās par trešdaļu mazāko teritoriju nekā Latvijai un pašvaldībām (komūnām), kas ir patstāvīgas vienības un pašas ne tikai atbild par savu teritoriju, bet arī ievāc tajā nodokļus. Nedz teritoriāli vēl mazākās Šveices ar tās konfederatīvajiem (bezmaz suverēnajiem) kantoniem.

Dzintars Zaļūksnis

Nē, Latvijas valstiskā iekārta ir pretēja Dānija un Šveicei. 28 gados cilvēki ir samierinājušies ar to, ka Latvijas pašvaldības ir centrālās varas beztiesisks piedēklis, kuram nemitīgi tiek uzkrauti arvien jauni pienākumi (valsts jau sen ir pašvaldībām “atkratījusi” daudzas savas sociālās un infrastruktūras veidošanas funkcijas), nesedzot tās ar iespējām iegūt papildu daļu no kopējās nodokļu masas.

Esam nonākuši pat līdz tik komiskai situācijai, kad pašvaldības uzstājas kā valsts piešķirto līdzekļu “dalītājas” bez iespējām šo līdzekļu virzību jelkā ietekmēt (pedagogu algas, dotācijas veselības aprūpes iestādēm u.c.). Kāpēc šajā procedūrā vispār vajadzīgas pašvaldības? Lai uzgāztu tām atbildību, piemēram, par slēgtajām skolām un nepieejamajiem ārstiem?

Pašvaldību “vietu” valsts pārvaldes atejas galā apliecina arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pārliecība, ka teritoriālo reformu valdība drīkst vienkārši “nolaist no augšas”.

Jau 2000. gadā Latvijas pašvaldību savienības (LPS) kongresā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Edvīns Vanags konstatēja: “Latvija ir vienīgā valsts Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū, kurai ir plaši ierobežojumi pašvaldību aizņēmumiem un bezmaz nepieejamība komerckredītiem. Tikai izņēmuma gadījumā finansu ministrs var atļaut izsniegt pašvaldībām aizdevumus (..). Šāds nosacījums rada iejaukšanos pašvaldību finansu un attīstības lietās.” Vai kopš tā laika kaut kas būtiski mainījies?

Starp citu, Eiropas vietējo pašvaldību hartu Latvija ratificēja jau 1996. gadā, un drīz pēc tam izsludināja “teritoriālo reformu”. Jā, to pašu, ko tagad ir “aktivizējis” Pūce.

Taču harta varas koridoros joprojām tiek uzskatīta par neobligātu papīrīti, bet reforma izpaužas kā pa roku galam sazīmēta “apvienotu” novadu karte, kurā dīvainā kārtā plānoto pašvaldību platība salīdzināma ar Šveices kantoniem, bet to skaits (35) atgādina Latvijas PSR rajonus (26). Par finansēšanas sistēmas maiņu Pūce pagaidām nav teicis neko. Šajā ziņā valstī “viss ir stabili”: LPS neizdevās no Krišjāņa Kariņa “izspiest” pat iepriekšējās valdības solīto iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali 0,1 procentpunkta apmērā par labu pašvaldībām (šeit). Nav nekādu indikāciju, ka šāda pārdale varētu notikt arī nākamgad.  

Tātad centrālās varas un pašvaldību finansiālās attiecības, visdrīzāk, paliks nemainīgas. To vēlreiz apstiprina Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF): Finanšu ministrija šogad to plāno 206,71 miljona eiro apmērā.  Saskaņā ar 2019. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, PFIF ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā. Laikam gan ir bezjēdzīgi atgādināt, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem (1997), kad PFIF tika izveidots, Andra Šķēles valdība solīja, ka ar laiku nauda tajā ienāks tikai no valsts budžeta.

Tomēr “pagaidu stāvoklis”, kā bieži notiek, tagad ir nostiprināts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, kura 10. pantā ir paredzēts, ka “iemaksas izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no gadskārtējā valsts budžeta likumā pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas”. Būtībā tas nozīmē, ka valsts PFIF iemaksā summu, ko atņem no pašām pašvaldībām. No Rīgas domes 2019. gadā PFIF saņems tikai mazliet mazāku iemaksu nekā no valsts – 86,9 miljonus eiro. Vēl 11,3 miljonus eiro iemaksās Jūrmala. Mārupes novads iemaksās 5,48 miljonus eiro, Garkalnes – 3,5 miljonus eiro, Ķekavas – 2,8 miljonus eiro, Carnikavas – 2,17 miljonus eiro, Babītes – 2,07 miljonus eiro, Stopiņu – 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles – 1,09 miljonus eiro, Ādažu – 928 816 eiro, Saulkrastu novads – 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība – 481 299 eiro.

Tātad iemaksas PFIF veiks 11 no 109 pašvaldībām. Visas pārējās pašvaldības PFIF jau gadu gadiem var uzskatīt par sava budžeta stabilizēšanas instrumentu. 19,94 miljonus eiro no PFIF šogad saņems Daugavpils, 12,63 miljonus – Liepāja, 5,96 miljonus – Rēzekne, 4,85 miljonus – Jelgava, bet 4,35 miljonus eiro – Jēkabpils. Novadu pašvaldības savā starpā sadalīs 157,7 miljonus eiro.

Patiesībā tieši tas ir svarīgākais jautājums, uz ko jāatbild Pūcem, reklamējot savu teritoriālo reformu: vai šī reforma, no vienas puses, ļaus bagātākajām pašvaldībām līdz šim PFIF iemaksājamos miljonus beidzot izmantot pašu vajadzībām un, no otras puses, nabadzīgākās pašvaldības stimulēs pelnīt patstāvīgi, uzlabojot biznesa vidi un veicinot darba vietu radīšanu.

Un vai, galu galā, kāds tur, augšā, varas koridoros, vispār vēlas palielināt pašvaldību patstāvību, tostarp finansiālo.      

2 Komentāri


  1. Anna
    2019-04-24

    Par "izlīdzināšanas fondu" vajadzētu arī padomāt no citas puses, ne tikai, ka nabagi neko nevar un viņiem neko nevajag... Latvijas visa infrastruktūra un ekonomika ir veidota tā, lai biznesi un darba vietas un attiecīgi ienākuma nodoklis un augstākais īpašuma nodoklis koncentrētos Rīgas aglomerācijā. Pārējā Latvijas teritorijā vēsturiski un politiski radot tādu kā darbaspēka/vergu audzētavu - pašvaldības iegulda cilvēku izglītošanā, sociālajā vidē, bet ĀRKĀRTĪGI sliktā biznesa vide (valdības veidotā) rada nosacījumus, ka biznesi (liela daļa) daudz maz dzīvību spēj pavilkt tikai cilvēku koncentrēšanās vietā - Lielrīgā... (nu un Ventspils ir cits stāsts - tur jau biznesiem palīdz nomirt arī savi mazķeizari, bet naudiņa tur ieripo no citiem dīvanajiem ceļiem...).... TĀtad - cilvēks izauga un ,darbu meklējot, emigrē - uz Lielrīgu vai Ārzemi. Līdz ar cilvēku - ienākuma nodoklis... Nu kaut kā jau tās vergaudzētavas

    • Anna
      2019-04-24

      ..jāuztur. Tāpēc arī izdomāja "izlīdzināšanu".

Tavs komentārs par rakstu: