• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ārsts mierina pacientuNebēdājiet, mums arī nav priecīgs prāts. Foto no: medscape.com

Kad runā lielgabali, ārstiem un pacientiem nākas turēt muti

Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumiem par visai radikālu valsts veselības apdrošināšanas sistēmas pārveidošanu, dodot cerības uz civilizētu medicīnisko aprūpi tiem, kas nespēja pievārēt troikas koalīcijas izgudrotās pārspīlētās apdrošināšanas iemaksas, diemžēl jāsecina, ka Artura K. Kariņa valdībai tas ir bijis tikai pīrāgs, ar ko nomaskēt pletni

Dzintars Zaļūksnis

Proti, “atgriežot dzīvē” ap 30-50 tūkstošu cilvēku, par kuriem pašlaik netiek veikti sociālie maksājumi, jaunā koalīcija ir nolēmusi neko būtisku nemainīt pašā veselības aprūpes sistēmā, kura pērn Andas Čakšas vadībā pierādīja, ka spēj vēsā mierā “apēst” miljardu eiro, neuzrādot nekādus būtiskus uzlabojumus.

Tagad valdība nolēmusi, ka nav ko grūst zeltu caurā maisā – un principā tas ir pareizi. Taču, ja jūs domājat, ka beidzot tiks veiktas sistēmiskas pārmaiņas caurcaurēm satrunējušajā veselības aprūpes sistēmā – ar tās arvien izteiktāko medicīnas darbinieku trūkumu, kroplo e-veselību, rindām pie ārstiem, depopulāciju veicinošo ārstniecības iestāžu tīklu, Eiropas Savienībā visaugstākajiem pacientu līdzmaksājumiem, vājprātīgo valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtību –, tad jūs alojaties. Valdība acīmredzot ir nospriedusi, ka tai nav ne prasmes, ne gribēšanas šo sistēmu sakārtot, tāpēc grasās visu atgriezt vecajās sliedēs, un tas izpaudīsies pavisam vienkārši: veselības aprūpei piešķirtais finansējums tiks samazināts.

To uzrāda  Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) veiktie aprēķini, kuros konstatēts, ka “valdība slepus gatavojas samazināt finansējumu veselības aprūpei”. Pilnīgi slepens gan šis plāns nav: Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un izskatīšanai valdībā iesniegtajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022. gadam nav slēpts, ka 2020. gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, bet aiznākamgad – vēl negatīvāka, mīnus 81,1 miljons eiro. Tam, ko FM sola uz 2022. gadu, nav īpašas nozīmes: neviens nezina, kas tuvākajā laikā notiks ar globālo ekonomiku, bet prognozes nav optimistiskas.

Valdības prioritāte ir militārisms: lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% apmērā no IKP, 2020. un 2021. gadā jāparedz ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu palielinājumu – attiecīgi 2020. gadā par 10,07 miljoniem eiro un 2021. gadā – par 10,41 miljonu eiro.

Uz šā fona citiem, protams, būs “jāpieraujas”. Sākot ar nākamo gadu, arī veselības aprūpes nozares finansējums saruks gan absolūtos skaitļos, gan procentos no IKP. LVSADA atzīmē, ka Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts vispār. “Savukārt Eiropas Komisiju valdība gatavojas maldināt, ziņojot, ka viss ir vislabākajā kārtībā”, teikts LVSADA izplatītajā informācijā, bet LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to ir informējis Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Arodbiedrība skaidro, ka maldinoša informācija ietverta FM sagatavotajā un 15. aprīlī valdībā skatāmajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. – 2022. gadam, kurā apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”. Patiesībā, aizrāda LVSADA, līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem euro.

Arodbiedrība atgādina, ka atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Realitātē šim skaitlim tuvākajos gados netiek plānots pat tuvoties.

Bet tas nozīmē, ka turpināsies pensiju sistēmas glābšana, saglabājot Latvijas cilvēku dzīves ilgumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) valstu vidū viszemākajā līmenī. Politisks lēmums, kura pamatā skaitļi, skaitļi un vēlreiz skaitļi. Paši vien ievēlējām parlamentu, kurš apstiprinājis kārtējo valdību, kura uzskata, ka cilvēki nav obligāts valsts atribūts.    

Tavs komentārs par rakstu: