• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
2020. gada kalendārsJaunajā gadā ar kalendāru vien nepietiks. Foto no: Shutterstock

Kādas pārmaiņas «iedēstītas» 2020. gadā

Piečuku koalīcija un 13. Saeima ir tā rāvušās, ka „sastrādājušas” parakstu vākšanu portālā latvija.lv par tautas nobalsošanu pašu atlaišanai. Laikam gan ir par ko: to parāda arī dažas politiķu šogad „iedēstītās” lietas, kas sāks darboties 2020. gadā.

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Sākumā taisnības labad atzīsim kādu pozitīvu faktu: 2020. gads iedzīvotājiem Latvijā vismaz sākotnēji nebūs saistīts ar būtiskām nodokļu izmaiņām, kas mūsu valstī lielākoties nozīmē nodokļu paaugstināšanu.

Izņēmums ir akcīzes nodokļa kāpums degvielai: no 2020. gada  1. janvāra stāsies spēkā pirms pāris gadiem atbalstītais akcīzes pieaugums – likme svinu nesaturošajam benzīnam pieaugs no līdzšinējiem 476 eiro līdz 509 eiro par 1000 litru, dīzeļdegvielai –  no 372 eiro līdz 414 eiro par 1000 litru, naftas gāzei – no 244 eiro līdz 285 eiro par 1000 kilogramiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem nodokļa pieauguma ietekme uz naftas produktu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN) varētu būt:
          ● benzīnam + 0,04 eiro;
          ● dīzeļdegvielai + 0,05 eiro;
          ● naftas gāzei + 0,03 eiro.

Taču, kā paši saprotat, realitātē „iespējamas korekcijas”, un sadārdzinājums faktiski ir atkarīgs no degvielas tirgotāju alkatības un kaunīguma proporcijas. Turklāt skaidrs, ka tas nekavējoties izraisīs cenu celšanos arī citās nozarēs, un varam tikai turēt īkšķus, lai jau pēc nedēļas 5 eirocenti nekļūtu par 10, 20 vai 50 eirocentiem.

Turklāt no 2020. gada Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai ir palielināts no 5% uz 7% (marķējums B7), bet 95. markas benzīnam – no 5% uz 10% (marķējums E10). Vai jūsu auto ir gatavs šādām izmaiņām?

Bet vispirms par relatīvi patīkamām izmaņām.

Zemāki gāzes tarifi. „Conexus Baltic Grid” ir sakaņojis dabasgāzes tarifus 2020. gadam, un tie ir zemāki nekā šogad, liecina paziņojums oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” interneta vietnē. Gaidāmais gāzes tarifa samazinājums 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem atkarībā no patēriņa svārstās no nepilniem 7% līdz vairāk nekā 10%. 

No 1. janvāra zemāks ir arī elektrības sadales tarifs. AS „Sadales tīkls” no 1. janvāra samazina sadales sistēmas tarifus nākamajiem pieciem gadiem – līdz 2024. gadam ieskaitot. Sadales pakalpojumu tarifi vidēji samazināsies par 5,5%. Klienti tarifu izmaiņas redzēs janvāra elektroenerģijas rēķinā, ko saņems februārī.

Jaunais gads apmēram 20 500 cilvēkiem nes lielāku minimālo vecuma pensiju.  Labklājības ministrija (LM) informē, ka noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro), kam atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. 

Līdz šim vecuma pensijas minimālo apmēru noteica, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro. 

Līdz ar šīm izmaiņām:

          ● personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro.

          ● personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs tagad ir 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro.

          ● ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, minimālās vecuma pensijas apmērs ir 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro.

          ●  ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.

Plānots, ka piešķirtā pensija šiem pensionāriem palielināsies vidēji par apmēram 7 eiro. Taču būtiskāk ir tas, ka pensiju neapliekamais minimums ir palielināts no 270 līdz 300 eiro mēnesī.

Pieaugusi arī minimālā invaliditātes pensija – no 64 eiro līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti no  bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro). I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija tagad būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).  

Pēc tiesībsarga saceltās trauksmes nedaudz palielināts garantētais minimālais ienākums (GMI), ko valsts nodrošina trūcīgām personāmGMI ir palielināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. 

Turpmāk varēs  mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Pensionāram būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu gadījumā, ja viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Proti, ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju); pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam; atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Lai izdarītu savu izvēli, nepieciešams iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAI). Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli drīkst mainīt. Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80% no pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Plašāk par izvēles iespējām var uzzināt  mājaslapā “Kampensiju.lv”.

Atkarībā no vecuma un diagnozes vai nu pozitīva, vai nepatīkama ziņa ir tā, ka no 1. janvāra mainās pacientu līdzmaksājuma summa. Personām no 65 gadu vecuma pie ģimenes ārsta līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro, bet pilngadīgām personām līdz 65 gadu vecumam – 2 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. 

Slimības pabalstu par smagi slima bērna kopšanu izmaksās ilgāk. Smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darba nespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu konsīlija lēmuma turpmāk varēs izsniegt uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgums būs līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā – 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Noteikts arī, ka slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā.  

Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis, līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu. 

Lai sniegtu lielāku sociālo aizsardzību topošajām māmiņām, kurām darba tiesiskās attiecības pārtrauktas vēl grūtniecības laikā pirms dzemdību atvaļinājuma sākuma (piemēram, ja darba attiecības bijušas uz noteiktu laiku), pagarināts kvalifikācijas periods vecāku pabalsta saņemšanai. Proti, likumā tiesības uz vecāku pabalstu tagad paredzētas arī topošajām māmiņām, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma iestāšanās.

No 1. janvāra nedaudz pieaug nodrošināto uzturlīdzekļu apmērs. Valsts maksāto uzturlīdzekļu apjoms līdz 7 gadu vecam bērnam tagad ir 107,5 eiro (iepriekš 103,2 eiro) mēnesī, bet 7-21 gada veciem bērniem tagad tiks maksāti 129 eiro (iepriekš 122,5 eiro).

No 1. janvāra līdz 300 eiro mēnesī pieaudzis  gada diferencētais neapliekamais minimums, un līdz 500 eiro mēnesī paaugstināta augstākā robeža, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 1. janvāra pieaugusi līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā. Saskaņā ar grafiku no 1. septembra likme būtu jāceļ atkal – līdz 790 eiro. Tam vajadzētu vēl 9,2 miljonus eiro, kas 2020. gada valsts budžetā nav paredzēti.

Veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugusi par 10%, rezidentiem – par 20% Tiesa, medicīnas nozarē strādājošajiem algu paaugstinājums nav tik liels, kādu to paredz Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Kultūras nozarē strādājošajiem 2020. gadā vidējais atalgojums palielināsies no līdzšinējiem 780 eiro līdz 910 eiro jeb par aptuveni 16%. 

Atalgojums pieaugs iekšlietu sistēmas amatpersonām un tieslietu sistēmas darbiniekiem.

Citās ziņās gan grūti atrast pamatu optimismam.

Daži nodokļi tomēr tiek palielināti.

Par akcīzes nodokli degvielai jau rakstījām. Taču tā nav vienīgā izmaiņa:

          ●  pieaugusi azartspēļu nodokļa likme – par katru ruleti, kāršu un kauliņu spēli no līdzšinējiem 23 400 eiro līdz 28 080 eiro gadā. Par katru videospēles un mehāniskā automāta spēles vietu likme cēlusies no 4164 eiro līdz 5172 eiro.

          ●  palielinājušās dabas resursu nodokļa likmes smiltīm, oglekļa dioksīda emisijai, akmeņoglēm; likuma izmaiņas nosaka šo nodokli arī par atkritumu sadedzināšanu. Palielināta arī likme par atkritumu glabāšanu – no pašreizējiem 43 eiro līdz 50 eiro par tonnu.

          ●  kārtējo reizi triecienu (šoreiz gan relatīvi sīku)  saņem smēķētāji: no 1. janvāra paaugstinās akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem (neskaitot cigaretes). VID aprēķinājis, ka iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN) būs cigāriem un cigarillām (10 gab. paciņā) + 0,09 eiro (ieskaitot PVN) un smēķējamajai tabakai (40 grami paciņā) + 0,24 eiro (ieskaitot PVN).

Mainās „Latvijas pasta” tarifu sistēma – daži sūtījumi kļūst dārgāki, citi – lētāki. Tomēr kopumā viss velk uz „dārgo galu”: vidējais iekšzemes sūtījumu tarifu pieaugums ir 18%, vidējais pārrobežu sūtījumu tarifu pieaugums – 39% vēstuļu korespondencei un 6% paku sūtījumiem. 

Ne gluži no jaunā gada, bet 2020. gada 15. janvārī reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, vilcienos – par 10 vai 20 centiem. Braucieniem vilcienos gan tiks palielināts atlaižu klāsts, tostarp lētākas kļūst internetā iegādātās biļetes. 

No 1. janvāra pieaug sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifi – to apmērs un pieaugums katram atkritumu apsaimniekotājam gan ir atšķirīgs un ir aplūkojams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā. Tarifu pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu par sadzīves atkritumu apglabāšanu.

No jaunā gada ir samazināts bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš un apmērs. Turpmāk bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu maksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo un ceturto mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta.

Tavs komentārs par rakstu: