• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Māra Kučinska valdības ministriValdībai būs labi, ja birokrātiem būs labi. Pārējais ir pupu mizas! Foto: LETA

Kam Latvijā «Alkāida», ja ir Kučinska valdība? – II

Savulaik rakstīju, ka pašreizējās koalīcijas, maigi izsakoties, bezatbildīgās veselības politikas dēļ Latvija gada laikā zaudē divreiz vairāk cilvēku nekā gāja bojā “Alkāida” sarīkotajā terora aktā Ņujorkā 2001. gada 11. septembrī (šeit).

Dzintars Zaļūksnis

Joprojām ik dienu pāragri aizsaulē aiziet vidēji 16-17 Latvijas iedzīvotāju, kuri varētu vēl kādu laiku dzīvot, ja vien troikas koalīcija un attiecīgi Māra Kučinska valdība būtu pacentusies veselības finansējumu un tā baroto sistēmu tuvināt kaut vai Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

Taču tas nenotiek. Lai arī veselības budžets šogad ir audzis, no pacientu un lielas daļas medicīnas darbinieku puses nav pamanāma nozarē ieplūdušās naudas “atdeve”. Pat 10 gadus taisītais un vairāk nekā 15 miljonus eiro izmaksājušais e-veselības projekts strādā ar piepūli un drizāk apgrūtina nevis atvieglo mediķu darbu.

Tāpat neviens koalīcionists vairs ij neliekas zinis par to, ka jaunākais medicīnas personāls – māsu un ārstu palīgi, sanitāri, slimnieku kopēji – tā arī nav sagaidījis kaut cik jūtamu atalgojuma pieaugumu, tāpēc darbaspēka deficīts pašlaik ir burtiski nāvējošs. Acīmredzot finansējuma palielināšana bija paredzēta kam citam. Kam tad? Izskatās, ka tam, kam šī koalīcija naudiņu birdina pat ļoti labprāt – birokrātijas dzīvespriekam. 

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) izplatījusi paziņojumu, ka tā “iebilst pret valdības plāniem palielināt birokrātisko slogu veselības aprūpē”.

Kādi ir LVSADA argumenti? Līdz šim veselības aprūpes organizēšana un finansēšana tika reglamentēta ar vienotiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Taču tagad valdība plānojot pieņemt atsevišķus noteikumus par katru slimību grupu. Par šiem plāniem liecina atklātībā nonākušais MK noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei” (VSS-635). Ja par katras slimību grupas profilaksi un ārstēšanu tiks rakstīti atsevišķi MK noteikumi, veselības aprūpi reglamentējošo papīru blāķi pieaugs kā lavīna! – brīdina LVSADA.

Valdība stāsta, ka tas notiekot Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību dēļ. Tiesa, atzīmē LVSADA, likuma Pārejas noteikumi nosaka, ka vairākas likumā paredzētas normas ir jāprecizē MK noteikumos, tāpēc pašreizējie MK noteikumi Nr. 1529 ir spēkā līdz 2018. gada 31. augustam. Taču Pārejas noteikumi nenosaka, ka arī turpmāk attiecīgas juridiskās normas nevar būt apvienotas vienotā normatīvajā aktā, kas būtu attiecīgi pārstrukturēts un atjaunināts!  Nemākulības vai ļaunprātības dēļ tiek plānota veselības aprūpes sistēmas vadības sadrumstalošana, padarot to nepārskatāmu, grūtāku lietošanai un mazāk efektīvu – norāda LVSADA. Turklāt, arodbiedrības ieskatā, papildus bažas rada tas, ka nedz noteikumu projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, nedz arī tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pieejami par obligātām pasludināto ārstniecisko darbību zinātniskā pierādījuma līmeņi. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs šo valsts mērogā plānoto pasākumu izmaksu efektivitāte un sagaidāmā rezultāta ticamība. Šajā sakarā LVSADA pauž aizdomas par “kādas medikamentu grupas vai ārstniecības metodes slēptu lobēšanu”. Šādām bažām nav pamata, jūs teiksiet? Ja nav, tad kāpēc valdībai “nenolaisties” līdz sabiedrības līmenim un neuzrādīt argumentus, kas šādas aizdomas kliedē?  

“Pagājušajā nedēļā LVSADA kopā ar Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās efektivitāti. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc klusēt par notiekošo nebūtu pareizi,” skaidro LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Un šajā brīdī man rodas jau pavisam nejauks jautājums: kāpēc Keris argumentē savas bažas nevis valdība savus plānus? Kaut kas šajā procesā jūtami rit pilnīgi ačgārni.    

Tāpēc nepamet pārliecība, ka naudas arī valsts nākamā gada budžetā būs “tik, cik tās būs,” un reālai veselības aprūpei tās atkal nepietiks. Galvenais, lai birokrātija būtu paēdusi!

Tavs komentārs par rakstu: