• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Students aiz grāmatasKurš Latvijā var atļauties studēt? Foto: pixabay.com

Kamēr Lietuvā studē bez maksas, Latvijā vadošās augstskolas maksu atkal palielina

Mums, latvju bāliņiem un zeltenēm neviens neliedz augstskolu reitingus uzskatīt par šarlatānu taisītiem, tāpēc mēs varam tos neņemt par pilnu un svilpot, noraugoties, kā igauņu Tartu universitāte un Tallinas universitāte, Lietuviešu Viļņas universitāte vai Kauņas Vītauta Lielā universitāte (Vytauto Didžiojo universitetas) šajos rangos griež pogas pat mūsu labākajai – Rīgas Tehniskajai universitātei.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Taču mēs nevaram pievērt acis uz to, ka Latvija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir palikusi vienīgā, kur kvalitatīva augstākā izglītība nav pieejama bez maksas. Pat briti, kuri gadsimtiem lepojas ar savām pasaulē labākajām privātajām augstskolām, pat igauņi, kuri vēl pirms desmit gadiem plātījās, ka pie viņiem augstskolas ir pilnībā komercializētas, sākuši piedāvāt arī bezmaksas studiju programmas un – nevar būt! – stipendijas, kas ne vien sedz mācību maksu, bet arī nodrošina studentiem iztiku. Nemaz nerunāsim par Lietuvu, kuras Konstitūcijas 41. pantā ierakstīts, ka mācības valsts un pašvaldību vispārizglītojošās un profesionālās skolās, kā arī augstākā līmeņa mācību iestādēs ir bez maksas. Augstākā izglītība ir pieejama ikvienam atbilstoši viņa spējām. Sekmīgi studējošiem Lietuvas pilsoņiem valsts augstākajās mācību iestādēs Konstitūcija garantē bezmaksas mācības.  Skaidrs, ka tas neizslēdz arī privātu augstskolu darbību (Konstitūcijas 40. pants), taču tām jāņem vērā šī Lietuvas konstitucionālā īpatnība.  

Ja kāds iedomājas, ka Latvijas augstskolās eksistējošās budžeta vietas ir kaut kas līdzīgs lietuviešu bezmaksas studijām, tad nedz viņš/viņa pats/pati, nedz draugi un tuvinieki pēdējo 20 gadu laikā nav studējuši Latvijas augstskolās: budžeta vietu ir maz, un nevienam studējošajam nav garantijas, ka šāda vieta, pat ja viņam/viņai tā šobrīd ir, saglabāsies arī nākamajā semestrī.       

Tikām Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – vienīgās trīs latvijas augstskolas, kas atrodamas Eiropas 1000 labāko augstskolu sarakstā – paaugstina studiju maksu 2019./2020. akadēmiskajam gadam.

Studiju maksu kāpums izveidojies, lielākoties augstākās izglītības iestādēm pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus. Studiju pašizmaksa paaugstinoties, un pēc tās izvērtēšanas nolemts maksu paaugstināt.

RSU sešām studiju programmām maksa ir pārskatīta vidēji par 12%, atsevišķām programmām arī vairāk. Bet lielākoties maksa palielināta vidēji par 5%.

LU nākamajā akadēmiskajā gadā studiju maksa atsevišķās jomās nemainīsies (humanitārās zinātnes, datorzinības un bioloģija), bet salīdzinoši lielākais studiju maksas pieaugums būs ar medicīnu saistītās studiju programmās.

Savukārt RTU studiju maksa paaugstināsies tajā daļā programmu, ko RTU Senāts apstiprinājis šā gada aprīlī. Vidējais pieaugums studiju maksai ir aptuveni 50 eiro gadā.

Vēlreiz uzsvēršu: starp Baltijas valstīm Igaunijas augstskolas izceļas ar studiju kvalitāti, Lietuvas – ar iespējām studēt bez maksas, bet Latvijas... Jā, ar ko Baltijā izceļas Latvijas augstskolas? Iespējams, tas ir nopietna zinātniska darba temats. Varbūt tas palīdzētu saprast arī to, kāpēc studentu skaits Latvijā sarūk no gada uz gadu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka arī 2018./2019. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, savukārt kopš 2015. gada – par 3,9 tūkstošiem.

CSP dati liecina, ka kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divkārt.

Tavs komentārs par rakstu: