• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krievijas virsnieks ar konstitūcijuko Krievijai nesīs konstitūcijas grozījumi? Foto no: infostart.ru

Kāpēc Krievijā maina Konstitūciju: ko domā valstī un ārpus tās robežām

Krievijā ātros tempos tiek gatavoti grozījumi Konstitūcijā. Protams, rodas likumsakarīgs jautājums: kāpēc tā jāgroza? Daži opozicionāri Krievijā pret pašu reformu procesu attiecas ne vien skeptiski, bet ārkārtīgi negatīvi, lai gan, bez šaubām, grozījumiem ir liela nozīme jebkurā sociālā valstī.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Sociālo garantiju svarīgums

Krievijas Valsts dome (Государственная Дума) jau ir noslēgusi priekšlikumu pieņemšanu likumprojekta par Konstitūcijas grozīšanu otrajam lasījumam. Grozījumos figurē iedzīvotāju sociālās garantijas, apgalvojumi, ka Konstitūcija ir pāri starptautiskiem līgumiem un pat Dievs. Tā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Владимир Путин) ierosināja ierakstīt Pamatlikumā: „Krievijas Federācija, ko apvieno tūkstošgadu ilga vēsture, saglabājot senču atmiņu, kas deva mums ideālus un ticību Dievam, kā arī pēctecību Krievijas valsts attīstībā, atzīst vēsturiski izveidojušos valsts vienotību.”

Turklāt Putins atzīmē grozījumu nozīmīgumu un aktualitāti, bet saskaņā ar Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra (Всероссийский центр изучения общественного мнения) datiem lielākā daļa iedzīvotāju tos atbalsta. Sabiedrības uzmanību piesaista pirmām kārtām ierosinājumi nostiprināt Konstitūcijā sociālās garantijas. Proti, garantēt obligāto pensiju indeksāciju un fiksēt minimālās darba algas apmēru iztikas minimuma līmenī.

Vēl viens būtisks konstitucionālo grozījumu ierosinājums skar demogrāfiju. Grozījumos teikts, ka „bērni ir Krievijas Federācijas nozīmīgākā vērtība (достояние)”. Citiem vārdiem sakot, Krievijā ir tik ļoti norūpējušies par demogrāfisko problēmu, ka tiek piedāvāts ierakstīt Pamatlikumā šo tēzi par bērniem. Protams, visu var novērtēt salīdzinājumā: Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanās procents ir daudz mazāks nekā, piemēram, Latvijā un Lietuvā. Tomēr pat tas satrauc Krievijas politiķus un sabiedrību.

Reabilitēties pēc kļūmēm

Tai pašā laikā Krievijas opozīcijas uzmanības centrā ir cits jautājums. Galvenā problēma – kāpēc grozījumi tiek pieņemti steidzamā kārtā. Sniegšu tikai vienu piemēru. Radiostacijas „Eho Moskvi” (Эхо Москвы) žurnālists Aleksandrs Pļuščejevs (Александр Плющеев) apgalvo, ka Putins, aizbildinoties ar Konstitūcijas grozījumu apspriešanu, rada demokrātijas šķietamību, bet „aiz šī fona trokšņa notiek nemanāms un praktiski nevienam nesaprotams darbs pie varas struktūras maiņas”. Rezultātā, kā apgalvo žurnālists, tie, kuri piedalās diskusijā, palīdz Putinam, pat iebilstot pret grozījumiem.

Dažu Konstitūcijas grozījumu kampaņas kritiķu loģika ir apmēram tāda. Jā, Putins droši uzvarēja pēdējās prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā, viņa reitings bija ļoti augsts. Tas deva Krievijas varai iespēju veikt nepieciešamās, bet nepopulāras reformas. Pirmkārt, pieņemt lēmumu par pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu. Šis lēmums, protams, tautai visai nepatika. Atbilstoši Putina kritiķu versijai prezidenta reitings sācis samazināties, un tas steidzami jāpaceļ.

Politologs Fjodors Krašeņinņikovs (Федор Крашенинников) apgalvo, ka sociālie solījumi ir ne tikai veids, kā piesaistīt pilsoņu simpātijas Putina grozījumiem, bet arī mēģinājums reabilitēties pēc pensiju reformas, kas sāpīgi ietrieca varas reitingam un Putinam personīgi. Turklāt Krieviju sagaida ļoti sarežģīti laiki: būs jāīsteno operācija „pēctecis”, kas esošos Krievijas apstākļos var radīt zināmas problēmas valsts stabilitātei.

Rietumi nogaida

Arī ārzemēs grozījumi tiek sagaidīti tāpat piesardzīgi. Piemēram, Japānā pauž bažas par ierosinājumu papildināt Pamatlikumu ar nolikumu par nepieļaujamību atsavināt Krievijas Federācijas teritorijas daļas vai aicināt to darīt. Bažu cēlonis, kā tiek apgalvots medijos,– šāda grozījuma pieņemšanas gadījumā Japānai būs daudz sarežģītāk atgūt „ziemeļu teritorijas” (proti Kuriļu salas). Izskanējis pat aicinājums stiprināt diplomātisko aktivitāti, „citādi būs par vēlu”.

Savukārt Eiropas Savienībā kritiski ir uztverta norma par Krievijas likumu prioritāti pār starptautiskajiem. Tā Venēcijas komisija par šo jautājumu izteikusies nepārprotami, norādot, ka starptautiskā lēmuma izpilde ir katras valsts pienākums.

Tiesa, kopumā var teikt, ka dažreiz Rietumu eksperti pret grozījumiem Krievijas konstitūcijā izturas daudz mierīgāk nekā viņu kolēģi no Krievijas opozīcijas.

Piemēram, tiesību profesors Aleksandrs Blankenāgels (Alexander Blankenagel) no Vācijas līdztekus kritikai norāda: ja Krievijas Valsts dome tiešām atbrīvosies no prezidenta izšķirošās ietekmes, tas var tikt novērtēts visai pozitīvi. Jo prezidenta konstitūcija pārvērtīsies par instrumentu, kas nodrošinās līdzsvaru starp spēlētājiem.

Tādejādi Konstitūcijas grozījumiem acīmredzot ir dažādi mērķi, un nākotne parādīs, pie kā tie novedīs.

Tavs komentārs par rakstu: