• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krievijas kravas auto ItālijāVai Krievija spēj palīdzēt nesavtīgi? Foto no: ng.ru

Kāpēc Krievija palīdz Itālijai cīņā ar koronavīrusu?

Pagājušajā nedēļā Itālijā ieradās vairāki simti militāro speciālistu no Krievijas. Viņi tur nogādāja dažādu tehniku un iekārtas, lai sniegtu palīdzību cīņā ar koronavīrusu. Taču šī akcija izraisīja baumas par to, ka Krievija izmantojot situāciju savtīgās interesēs.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

«21. gadsimta mēris»

Koronavīruss, kas tika reģistrēts pērnā gada nogalē Ķīnā, jau ir izplatījies vairāk nekā 190 valstīs un to droši var saukt par 21. gadsimta mēri. Pašlaik no šā vīrusa izraisītās slimības „Covid-19” visā pasaulē bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, gandrīz 700 tūkstoši ir inficēti. Ķīnā vīruss sāk iet mazumā, turpretim Eiropas Savienībā inficēšanas gadījumu skaits arvien pieaug.

Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) marta vidū paziņoja, ka Eiropa ir kļuvusi par infekcijas uzliesmojuma centru, un infekcija jau ieguva pandēmijas raksturu. Vissmagāk tā skārusi tādas Rietumeiropas valstis kā Spānija, Francija un Vācija.

Tomēr Itālijā situācija ir vissarežģītākā. Valstī ir atcelti visi izklaides pasākumi, pat slēgtas dažas pilsētas un ieviesta stingra karantīna – iedzīvotājiem atļauts atstāt savas mājas tikai izņēmuma gadījumos.

Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, inficēšanās apjoms Itālijā turpina palielināties. No „Covid-19”  šajā valstī jau miruši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, bet kopējais inficēto skaits pārsniedzis 90 tūkstošus. Taču, atbilstoši itāļu Ārstu federācijas (Federazione italiana medici di medicina generale) preses sekretāres Paolas Pedrini teiktajam, realitāte ir daudz skarbāka, jo statistika neņem vērā tos inficētos, kuriem netika veikts koronavīrusa tests. Tas nozīmē, ka inficēto cilvēku skaits var būt lielāks.

Palīdzība vai iegansts?

Sakarā ar to Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Владимир Путин) telefonsarunā ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti (Giuseppe Conte) piedāvāja palīdzību cīņā ar koronavīrusa izplatību. Un ar Itālijas puses piekrišanu tika nosūtītas vairākas Gaisa un kosmisko spēku (Воздушно-космические силы) militārās lidmašīnas. Tās nogādāja Itālijā ap 100 Krievijas speciālistu virusoloģijas un epidemioloģijas jomā, astoņas mobilās brigādes un cīņai pret infekciju nepieciešamās medicīniskās iekārtas.

Krievijas militārie speciālisti uzsāka darbu Itālijas pilsētā Bergamo, kas visvairāk cietusi no koronavīrusa pandēmijas. Bergamo ir gājuši bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku, bet inficēti vairāk nekā septiņi tūkstoši. Pilsētas mērs Džordžo Gori (Giorgio Gori) norādīja, ka Bergamo – tāpat kā Itālija kopumā – izrādījusies nesagatavota epidēmijai, un pateicās Krievijas mediķiem. Pateicību Krievijai izteica arī Lombardijas reģiona viceprezidents Fabricio Sala (Fabrizzio Sala) un Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maijo (Luigi di Maio).

Tomēr šī palīdzība tiek arī nesaudzīgi kritizēta. Viena no vadošajām Itālijas avīzēm „La Stampa”, atsaucoties uz augsta ranga informācijas avotiem, raksta, ka 80% Krievijas palīdzības Itālijā „ir pilnīgi bezjēdzīga vai maznoderīga”. Turklāt avīze atzīme, ka ieradušies eksperti ir militārie ārsti, bet operāciju vada Krievijas Aizsardzības ministrija (Министерство обороны), kuras pārstāvji tagad brīvi pārvietojas pa valsti, „pāris soļu” attālumā no Ziemeļatlantijas alianses (North Atlantic Treaty Organization, NATO) bāzēm.

Tādējādi, norāda laikraksts, Krievijas humānā operācija varot kalpot par ieganstu, ko Krievijas prezidents izmantos, lai panāktu politiskās dividendes. „Koronavīrusā Putins ir saskatījis iespēju fiziski iespiesties Itālijas teritorijā, bet Itālijas premjers smagas krīzes apstākļos neiebilst pret Putina atbalstu,” teikts „La Stampa” publikācijā – tiesa, raksta autors nenorāda nekādus avotus.

Apturēt epidēmiju

La Stampa” izteiktā ideja pirmajā acu uzmetienā šķiet loģiska un liek apsvērt: varbūt Putins ar šādu rīcību tiešām vēlas nodrošināt personiskās attiecības ar Itālijas premjerministru, lai viņš neatbalstītu, piemēram, pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu. Turklāt labu divpusējo Krievijas un Itālijas attiecību gadījumā var ciest arī NATO, un arī tas atbilst Krievijas interesēm.

Tajā pašā laikā vēsture rāda, ka Krievija bieži vien ir palīdzējusi citām valstīm, neko neprasot pretī. Piemēram, pēc postošās zemestrīces Japānā 2011. gadā Krievijas glābēji bija viena no lielākajām ārvalstu grupām, un viņu sniegto palīdzību japāņi joprojām atceras ar pateicību. Tomēr tas netraucē Tokijai nemitīgi uzturēt jautājumu par Kuriļu arhiperlāga dienvidu salu piederību, kā arī pievienoties pret Krieviju vērstajām sankcijām.

Tāpēc diezin vai Maskavā gaida, ka Roma uzstāsies pret sankcijām. Drīzāk palīdzība Itālijai ir piedāvāta pavisam cita iemesla dēļ. Ja infekciju neapturēs epidēmijas perēklī, tā izplatīsies tālāk. To acīmredzot nevēlās nedz Vācija, nedz Francija, kas jau tāpat cieš no koronavīrusa. Tas nav vajadzīgs arī Latvijai, kur pagaidām vēl nav tik daudz inficēto, bet, kā brīdinājis Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, jau parādās nelabvēlīgas tendences.

Tāpēc miljons no Ķīnas piegādāto masku un respiratoru Latvijā nebūt nav liekas. Interesants gan ir jautājums, kāpēc tās nav piegādātās no Eiropas Savienības? Acīmredzot citas ES valstis ir nolēmušas tikt galā ar epidēmiju pašiem spēkiem, aizmirstot Eiropas solidaritāti.

Pat Itālijai, kas cīņai ar pandēmiju lūdza ļaut izmantot naudu no fonda, kas radīts, lai risinātu dalībvalstu nacionālā parāda problēmas, Brisele to darīt neļāva.

Tātad ir dabiski, ka Itālija piekritusi Krievijas palīdzībai, jo vīruss neredz valsts robežas, tas neskatās uz tautību un nogalina nešķirojot.

Tavs komentārs par rakstu: