• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks, kas pastaigājas pa gāzes vai naftas cauruļvaduBezmaksas pastaiga uz kapitālistiskajām tālēm. Attēls no: capitalismmagazine.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-1

(1. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

1. Aizmirsti šos vārdus!

Pirms sāksim sarunu par kapitālismu, no sava vārdu krājuma izmetīsim vārdus, kas kapitālismā galīgi neiederas.

Šie vārdi kapitālisma izpratnei ir pārāk sarežģīti un stiepjami. Tos var nepareizi saprast. Vai, kas vēl sliktāk, katrs tos var saprast savādāk. Kapitālismam vajadzīgs vienots standarts. Tāpēc, ja tu gribi, lai tev sekmējas, šie vārdi tev ir jāaizmirst. Vismaz līdz brīdim, kad tu kļūsi liels/liela un varēsi šos vārdus izmantot savā labā.

Taisnīgi.

Kurš tev ir teicis, ka kapitālismam ir kāds sakars ar taisnīgumu?

Tās ir tikai tavas iedomas. Tiesa, kādam ir izdevīgi, lai tev ir tādas iedomas. Tāpēc, tuvāk papētot, var izrādīties, ka tās pat nav tavas iedomas, bet gan kāda iedomas, kas tev iesēdinātas galvā. Realitāte ir pavisam savādāka.

Taisnību meklē vājprātīgie, komunisti un puskoka lēcēji. Tādiem kapitālismā nav vietas. Tas ir, vājprātīgajiem, komunistiem un puskoka lēcējiem arī kaut kur maliņā vieta atradīsies, tomēr labāk lai viņu ir par maz nevis par daudz.

Tu vēlies gūt panākumus šajā visaptverošajā, visvarenajā, vispareizākajā, viskrietnākajā tirgus pasaulē? Aizmirsti to, ko tev mācījusi mamma, tētis, vectēvs un omīte! Viņu jaunībā pa mežiem vēl mamuti lēkāja. Varbūt arī mamutiem bija kaut kāda taisnība, taču mūsu senči viņus apslaktēja kā mazos ežus.

Un tas bija taisnīgi.

Aizmirsti, ko esi mācījies skolā! Tas traucēs gūt panākumus. Nefilozofē![1] Sāc domāt kapitālistiski!

Nu, kaut vai ar svaigu skatu pārlasi latviešu literatūras klasiku. Sāc ar mūsu nācijas lielāko kaunu – atlētiskās vingrošanas entuziastu Lāčplēsi. To ķerto puisi ar neskūtām ausīm, daudz spēka un maz prāta. To, kas Burtnieka pilī apgrābstīja grāmatas un zaķus. Grāmatas mazāk, zaķus vairāk.

Tūdaliņš Lāčplēsis mūžam cīnās pret ārvalstu investoriem. Vai tas ir taisnīgi? Ne velti Lāčplēsi tā neieredz nacionālā buržuāzija Kangara personā. Un tā tālāk.

Vārdu sakot, kā teicis krietni pasistais sociālists Linards Laicens[2], “nauda naudai naudu nesa, kam nav naudas, tam nav goda”. Tas būtībā ir viss, kas kapitālismā jāzina par taisnīgumu.

Godīgi.

“Nav godīgi!” – uz mūžu izmet šo izteicienu no galvas, izslēdz to no apziņas un zemapziņas. Tikai tad tu varēsi sevi uzskatīt par piemērotu mūsdienu civilizēto Rietumu sabiedrībai.

Savulaik mēs ļoti gribējām dzīvot kapitālismā un būt kapitālisti. Kapitālismā esam nonākuši mēs visi. Par kapitālistiem ir kļuvuši tikai daži. Patiesību sakot, ļoti ļoti daži. Un tas ir normāli. Tā tam bija jābūt, tikai mums to aizmirsa pateikt. Godīgi sakot, mēs to arī neprasījām.

Tāpēc par kapitālistiem kļuva tikai tie, kas paši izdarīja pareizos secinājumus. Lūk, tas ir godīgi.

Mēs, visa godājamā sabiedrība, bez iebildumiem piekritām kapitālistiskās sabiedrības dibināšanas līgumam. Ja abas puses ir pilnīgi apmierinātas ar noslēgto līgumu, tad viena no tām ir eleganti piešmaukta. Ar godīgu līgumu abas puses parasti ir mazliet neapmierinātas.

Tie, kam ir daudz naudas, nav apmierināti, ka tās viņiem nav vēl vairāk. Tie, kam naudas nav, nav apmierināti gan ar to, ka viņiem naudas nav, gan ar to, ka pasaulē ir tādi, kam naudas ir daudz. Nu, tad uzskatīsim, ka kapitālistiskās sabiedrības dibināšanas līgums ir bijis godīgs. Taču par to nav jārunā skaļi.

Ja kāds publikai klāsta, ka viss notiek pa godīgo, ir iemesls kļūt uzmanīgam. Tas, kurš patiešām negrasās nevienu piekrāpt, diezin vai runās par godīgumu. Nu, tad kāpēc šis vārds vispār vajadzīgs?

Bezmaksas.

Nekad nedomā, ka kapitālismā kaut ko var dabūt bez maksas/par velti/par brīvu. Kāds/kāda tik un tā par visu samaksās, un visdrīzāk tas/tā būsi tu pats/pati.

Kapitālisms ir kā loterija muļķu ķeršanai.

Uzsvēršu – likumīga, godīga un taisnīga loterija. Savā ziņā dabiskā atlase. Iespējas it kā ir visiem. O, jā, par iespējām var dzirdēt ik uz soļa. Taču, ja tu neesi maksājis/maksājusi par biļeti, tu neko nevari vinnēt.

Protams, ja nebūsi muļķis/muļķe, neko arī nezaudēsi. Bet gribas jau to lielo vinnestu. Un par brīvu. Neļaujies šai cerībai, tāda cerība tevi pataisīs par mēslu vācēju robotiņu.[3]

Kapitālismā nav jācer, kapitālismā ir jāizmanto izdevības. Lai izmantotu izdevības, tām ir jāsagatavojas. Pirms prasi vinnestu, samaksā par biļeti. Un pēc tam skaties ar abām acīm.

Daudzi gan tev stāstīs, ka var būt arī citādi, ka var taču par brīvu. Daudzi gribēs pierunāt, lai tu ceri. Netici viņiem! Tie ir pekstiņi un maldinoša reklāma. Reklāmās iemīļotākais vārdiņš ir patiesi.

Patiesi balti zobi.

Patiesi tīrs atejas pods.

Patiesi godīga loterija.

Patiesi bezmaksas.

Kā tad! Un kas tad ir:

šķietami balti zobi,

viltoti tīrs atejas pods,

melīgi godīga reklāma,

nepatiesi bezmaksas?

Vai ne tas, ko tev patiesībā piedāvā?

Ja gribi zināt, vai smukam un lētam solītājam nav kas neglīts un dārgs aiz ādas, uzdod viņam vienu vienīgu jautājumu: un kas tev pašam no tā tiks?

Ja šis teiks, ka nekas, pacel cepuri un aizej. Ar meļiem un trakajiem nevajag ielaisties nekādās darīšanās. Svešinieks, kas saka, ka viņam neko nevajag, var paņemt visu. Un pēc tam atgriezties, lai savāktu atlikušo. Tāds ir kapitālisma lielais princips.

Tāpēc nekad netici, ka šī loterija ir bezmaksas. Tā nekad nav bijusi bezmaksas. Un nebūs.

(Turpinājums šeit)


[1] Filosofija vai filozofija – no sengrieķu: φιλέω, fileo, mīlu un σοφία, sofia, gudrība, gaisma – pati vispārīgākā teorija, viena no pasaules skatījuma teorijām, viena no cilvēka darbības formām, īpašs izziņas veids. Vienotas filosofijas (filozofijas) definīcijas nav.

Šis teksts tapis laikā, kad latviešu valodā paralēli eksistēja divi viedokļi par šā vārda pareizrakstību – daļa autoru rakstīja filozofija, kā tas bija sākotnēji ienācis latviešu valodā no vācu valodas izrunas, daļa – filosofija. Tā kā ne viens, ne otrs variants nav atzīts par nepieņemamu, šajā grāmatā esmu izmantojis abus, turklāt turoties pie principa: ja runa ir par zinātni, teoriju, izziņas veidu, tiek lietota forma filosofija, bet, ja runa ir par ikdienas vai diletanta līmeni un popkultūru – filozofija.

[2] Laicens, Linards (1883-1938) – latviešu rakstnieks un dzejnieks, pārliecināts sociālists, dažus gadus (1909-1911) pat bijis cietumā par piedalīšanos 1905.gada dumpī, tāpēc ļoti neērts mācīšanai mūsdienu skolās – par spīti tam, ka latviešu dzejā veiksmīgi ieviesis daudzas jaunas poētiskās formas. Citāts atrodams L.Laicena lugā “Kompromiss” (1925).

Sociālists – sociālisma piekritējs. Sociālisms – ekonomiskā un sociāli politiskā sistēma, kurā ražošanas un pārdales process atrodas sabiedrības kontrolē. Galvenais faktors, kas apvieno dažādus sociālistiskās domas virzienus, ir ražošanas līdzekļu atrašanās sabiedriskajā īpašumā, kurš prevalē pār privātīpašumu. Sociālistiskās domas pirmsākumi meklējami Eiropas kultūras humānistiskajās nostādnēs. Pirmie mūsdienu sociālisma iedīgļi atrodami utopistu – angļa sera Tomasa Mora (Sir More, Thomas, 1478-1535) un itāļa Tomazo Kampanellas (Campanella, Tommaso, 1568-1639) darbos.

[3] Robots – čehu: robot, nebrīvs darbs vai rob, vergs – automātiska (programmējama) iekārta, kas izpilda tādas ražošanas vai citas operācijas, kuras parasti veic cilvēks. Vārdu robots ir ieviesuši čehu tautības brāļi Karels un Jozefs Čapeki (Čapek, Karel, Jozef), pirmo reizi šis vārds izmantots K.Čapeka (1890-1938) zinātniski fantastiskajā lugā „R.U.R” (Rossumovi Univerzální Roboti, 1920), kur darbojas cilvēkveidīgi roboti, ko mūsdienās pieņemts apzīmēt ar vārdu androīdi. 

Tavs komentārs par rakstu: