• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Līksma sieviete ar iepirkumu maisiņiemKāda laime, es esmu NOPIRKUSI! Foto: Scanpix

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-32-3

(37. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

32. Kapitālisma afrodīziji

32.3. Konkurence

Vēl viens no vissvarīgākajiem kapitālisma sabiedrības afrodīzijiem. Konkurence vajadzības brīdī tiek uzdota gan par ekonomikas motoru, gan sabiedrības attīstības dzinuli, gan kvalitātes uzlabotāju, gan cenu samazinātāju.

Kā nu kuro reizi ērtāk. Ideologiem galvenais – lai tu tam noticētu.

Šis afrodīzijs visefektīvāk darbojas kopā ar kvazidīziju, kas saucas bezdarbs

Kopā tā ir īsta virtuāla rundziņa, kas mudina uz pastāvīgu un nenogurstošu seksu kāda cita (darba devēja, tirgotāja, preču piegādātāja,valsts aparāta) labā.

Taču, abstrahējoties no visa, konkurence patiešām ir viena varen laba lieta. Veselīga sacensība, uzvar stiprākais, citius, altius, fortius[1] un tā tālāk.

Diemžēl nekāda abstrahēšanās te nesanāk, sevišķi Ziemassvētku[2] laikā, kad cilvēks kļūst par patērētāju, bet patērētājs patērētājam, kā zināms, ir lielākais konkurents.

Taču arī citā laikā kapitālistiskā dzīve bez, hm, godīgas konkurences nav iedomājama. Cik godīga tā ir? Nu, iedomājies šādu situāciju. Tu garus gadus trenējies un, sacīkstēs skrienot ap futbola stadionu, pie mērķa nonāc pirmais/pirmā.

Tomēr par uzvarētāju tiek paziņots kāds/kāda, kuru tu pat neesi manījis/manījusi. Jo, izrādās, viņš/viņa ir skrējis ap centra apli. Un, protams, savu apli noskrējis daudz ātrāk nekā tu savējo.

Vari sūdzēties, ja tīk. Tik un tā neko nepanāksi, jo uzdevuma noteikumos gan rakstīts, ka jāskrien pa apli, bet nav rakstīts, pa kādu. Šie mums tolaik nezināmie noteikumi tika stingri ievēroti, kad kapitālisms ienāca bijušās CCCP teritorijās. Mums pateica, ka konkurencei jābūt, lai tur vai kas. Pašiem nekādas lielās naudas te nebija – no kurienes gan lai tā rastos? Tāpēc no visādām aizjūras zemēm mūsu gultās salīda blaktis[3] ar saviem blakšu muķīšiem. Muķīšos nekādas lielās naudas nebija, toties blaktis zināja noteikumus,– un, re, ne mums vairs biznesa, ne valsts! Kamēr krājām naudu, blaktis visu svarīgāko jau nopirkušas!   

Un tagad gribi zināt vislielāko seksu?

Ja tu būsi tik gudrs/gudra, ka izlasīsi un pareizi sapratīsi uzdevuma noteikumus, tik un tā tu neuzvarēsi. Tevi nemaz nelaidīs skriet ap centru. Un, ja laidīs, tad uzvarēs tas, kas pašā centra centrā būs apgriezies uz papēža.

Vai gribi zināt, kāpēc?

Tāpēc ka konkurences pārpilnajā kapitālistiskajā seksā ir jābaidās no veneriskajām slimībām.[4] Par tevi neviens neko nezina, tātad tu nebūsi tik uzticams partneris/partnere, kāds/kāda būs tas/tā tur, ar kuru lielajiem sekss jau ir bijis.

Turklāt tu pat nevari iemaksāt nekādu drošības naudu, jo neviens tev nav pateicis, vai tāda pastāv. Un ja pastāv, – kam un cik jāmaksā.

Patiesībā neviens tev pat nav pateicis, vai šajā skarbajā lietiņā vispār eksistē kaut kādas garantijas, galvojumi un rokasnaudas.

Un vēl. Tie, kas šos noteikumus uzrakstījuši, var tos jebkurā brīdī grozīt.

Tāda, lūk, godīga konkurence.

(Turpinājums šeit)


[1] Citius, altius, fortius – latīņu: ātrāk, augstāk, spēcīgāk; latīņu valodā fortius apzīmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo spēku un drosmi; olimpiskās kustības devīze.

[2] Ziemassvētki (angļu: Christmas, franču: Noël, grieķu: Χριστούγεννα, krievu: Рождество – nosaukumi saistīti ar dzimšanu) – šeit: ikgadēji svētki, kas kristīgajā pasaulē sākotnēji bija saistīti ar Jēzus Kristus dzimšanu – pieņemts, ka tā notikusi 25.decembrī, kaut gan šis datums ar reālo Kristus dzimšanu varētu nebūt saistīts. Tam arī vairs nav lielas nozīmes, jo mūsdienās Ziemassvētki ir kļuvuši par gada lielākajiem patēriņa svētkiem. Politkorektuma un, iespējams, kaunīguma dēļ no to angliskā nosaukuma pamazām tiek izņemts atgādinājums par kristīgo sākotni – arvien biežāk tiek izmantots nosaukums X-mas; tas vairāk atbilst šo svētku faktiskajiem rituāliem, starp kuriem galvenais – pēc iespējas vairāk tērējot un pēc iespējas mazāk domājot pirkt dažādas preces. Daļa cilvēku cenšas turēties pie Ziemassvētku sākotnējās jēgas, tomēr šāda rīcība nav īpaši populāra.

[3] Blakts (latīņu: Heteroptera, grieķu: ἡμι, hemi, puse un πτερόν, pteron, spārns) puscietspārņu kārtas kukaiņu (latīņu: insecta) apakškārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu. Šeit autors acīmredzot pārnestā nozīmē ir runājis par gultas blaktīm (latīņu: cimex lectularius), kuras ir cilvēka parazīti, kas mēdz būt nepatīkami, jo tās ir grūti atrodamas un parasti aktīvas naktīs; blakšu kodieni izraisa niezi un citas nepatīkamas sajūtas. Tiek uzskatīts, ka blaktis pārnēsā arī dažādu slimību izraisītājus, taču zinātnisku pierādījumu šādam apgalvojumam nav.     

[4] Veneriskās slimības – no seno romiešu mīlas dievietes vārda: Venus, Venera – slimības vai infekcijas, kas izplatās pārsvarā dzimumceļā. Veneriskās slimības ir novecojis nosaukums, mūsdienās tiek izmantots cits: seksuāli transmisīvās slimības (STS).

Tavs komentārs par rakstu: