• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
NATO tanku kolonna 1991. gadā Slovēnijā. Starptautiskā palīdzība Dienvidslāvijai 1991. gadā. Foto no: wordpress.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-32-5

(39. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

32. Kapitālisma afrodīziji

32.5. Starptautiskā palīdzība

Šis afrodīzijs ir līdzīgs brīvām vēlēšanām. Tāpēc ka gan brīvām vēlēšanām, gan starptautiskajai palīdzībai spēles noteikumi vienmēr būs atkarīgi no tiem, kas šos noteikumus raksta. Tomēr kaut kādi vispārīgi principi eksistē.

Ja kāda valsts būs ne šāda, ne tāda, bet uzprasīsies uz lielo seksu,

varbūt dabūs palīdzību.

Ja kāda valsts būs seksīga un ar mieru piedalīties lielajā seksā,

noteikti dabūs palīdzību.

Ja kāda valsts būs seksīga, bet negribēs piedalīties lielajā seksā,

tik un tā dabūs palīdzību.

(Arī tad, ja to neprasīs. Arī tad, ja palīdzībai pretosies. Šādai valstij vienkārši ir lemts būt starptautiski palīdzētai!)

Skrandainas un nesmukas valstis nevienu neinteresē. Lai Somālijā, Ugandā, Zimbabvē viņi paši tiek galā ar savām problēmām! Gan jau atradīsies kāds Nobela kandidāts, kas viņiem palīdzēs. Ko no tādiem lupatlašiem paņemsi?

Toties seksīgas valstis… O-o-o, jā!!!

Tā izrīkojās ar Latviju, Lietuvu un Igauniju 20. gadsimta četrdesmitajos gados.

Tā izrīkojās ar Dienvidslāviju[1], Irāku un Afganistānu 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, tā izrīkojās ar Lībiju, Sīriju un Ukrainu 21. gadsimta sākumā.

Visas šīs valstis saņēma starptautisku palīdzību.

Starp citu, Latvija 2008.-2009. gadā vēlreiz saņēma starptautisku palīdzību, un pēc tam vēl, un joprojām saņemam un saņemam, un saņemam... Piemēram, NATO ij nespēj rimties, sniedzot mums starptautisku palīdzību.

Tev patīk? Nu, tad izdari secinājumus!

(Turpinājums šeit)


[1] Dienvidslāvija – horvātu/serbu: Jugoslavija/Југославија, pilns nosaukums: Dienvidslāvijas Karaliste (1929-1945), Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1945-1946), Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (1946), Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (1963-1991) – kādreiz (1929-1993) eksistējusi valsts Balkānu pussalā. Valsts izveidojās, pēc Austroungārijas impērijas sabrukšanas apvienojoties trim slāvu tautām – serbiem, horvātiem un slovēņiem. 1918-1929.gadā šīs valsts nosaukums bija Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste (Краљевина Срба, Хрвата и Словенаца), bet 1929. gadā ieguva Dienvidslāvijas Karalistes (Краљевинa Југославијa) nosaukumu. Pēc Otrā pasaules kara jauno Dienvidslāviju izveidoja maršala Josipa Broza Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, 1892-1980) vadītie partizāni, kuri to varēja atļauties, jo paši atbrīvoja savas valsts teritoriju praktiski bez CCCP Sarkanās armijas (Красная армия) un sabiedroto (angļu: Aliens) būtiskas palīdzības. Patstāvīgās politikas dēļ Dienvidslāvija bija kā zvirgzds prezervatīvā gan CCCP jeb PSRS vadītajai sociālistiskajai nometnei, gan ASV vadītajai “brīvajai pasaulei”, tāpēc pēc Tito nāves Dienvidslāvija samērā ātri tika sagrauta un sašķelta; šā procesa kulminācija bija NATO militārās aviācijas veiktā Dienvidslāvijas bombardēšana 1999. gada martā-jūnijā, tā sauktā Kosovas kara (1998.gada februāris-1999.gada 11.jūnijs) laikā. Starptautiskās palīdzības rezultātā Dienvidslāvija ir sadalīta vairākās neatkarīgās valstīs – Bosnija un Hercegovina, Slovēnija, Horvātija, Melnkalne (jeb Montenegro), Maķedonija un Serbija. Tomēr Kosovas problēma līdz šim nav atrisināta: lai arī Rietumvalstis Kosovu atzīst par neatkarīgu valsti, tam nepiekrīt Serbija.

Tavs komentārs par rakstu: