• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Musulmanietes pašfotografējas pie mošejasNelaimīgās musulmaņu sievietes. Foto: Arif Ali/AFP

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-33-6

(46. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

33. Kapitālisma kvazidīziji

33.6. Islāms

Šis Rietumu kapitālisma ideologu producētais kvazidīzijs, nepatika pret islāmu un musulmaņiem, ir vēl viens ksenofobijas paveids. Patiesību sakot, tas ir pat antisemītisma paveids[1].

Islāms ir kristietības jaunākais brālis. Mēs jau konstatējām, ka kristietība nav diezko seksīga padarīšana. Nu, tad ziniet, jums saka kapitālisma ideologi:

islāms ir vēl daudzkārt briesmīgāks!!!

Tā ir tikai pusbēda, ka musulmaņi paši negrib civilizētu seksu. Ļaunākais tas, ka islāms grib atņemt seksu visai civilizētajai pasaulei!

Viņi to nav teikuši, bet mēs zinām!

Viņiem vispār nekas nav jāsaka, jo arābu valodu mēs neprotam, bet vienmēr visu zinām labāk.

Musulmaņi runā nesaprotamā valodā.

Viņi mums nesaprotamā valodā kliedz no dīvainiem torņiem[2], pārbļaudami mūsu dārgās TV balsis.

Musulmaņi pielūdz nesaprotamu dievu. Musulmaņi lasa savus svētos rakstus, turklāt otrādi – no labās puses uz kreiso, kā neviens normāls cilvēks nelasa (nu, patiesību sakot, visnormālākie cilvēki vispār neko nelasa, izņemot rēķinus un biržas[3] ziņas).

Mēs tos neesam lasījuši un nelasīsim!

Sevišķi briesmīgi islāms izturas pret sievietēm. Islāms sievieti uzskata pirmām kārtām par māti, māsu un sievu. Islāms sievieti netur par seksīgu truseni.

Kā gan ar kaut ko tādu var sadzīvot?!

Islāms ir pilnīgi nesaprotams, tāpēc tas noteikti ir ļauns. Jūs taču jūtat naudu pret islāmu? Tas ir lāb, nu, tas ir lāb. Ļauna ir pstole nevis cilvēks, kas to tur rokā, vai ne?

Tipiski rietumniecisks domu gājiens.

Vai jūs atceraties kaut vienu Holivudas filmu, kurā citplanētieši, svešie nebūtu ļauni un negribētu mums atņemt seksu? Tādu filmu nav. Jo tad ļauno loma būtu jāuzņemas mums pašiem. Bet filma bez ļaunajiem ir vismaz garlaicīga.

Piedāvāju jums citu versiju:

marsieši ar mums nerunā tāpēc, ka no mums baidās.

Manuprāt, viņi rīkojas diezgan tālredzīgi. Viņi stingri nojauš, cik ļoti mēs neieredzam citus svešos – piemēram, ebrejus, musulmaņus, anglosakšus, krievus, ķīniešus un citplanētiešus.

(Turpinājums šeit


[1] Semītisemītu valodās runājošu Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Austrumāfrikas tautu pārstāvji. Tradicionāli tiek minēts, ka šo tautu pirmtēvs ir Noasa vecākais dēls Sims.

Mūsdienās skaitliski visvairāk izplatītās semītu valodas ir arābu, amhāru (Etiopijas valsts valoda) un ivrits (oficiālā Izraēlas valsts valoda). Lielākā daļa semītu ir musulmaņi.

[2] Autors acīmredzot runā par minaretiem. Minarets – arābu: manara, tornis – islāma arhitektūrā tornis, no kura muedzins (saucējs) aicina ticīgos uz lūgšanu. Minarets tiek novietots blakus lūgšanu namam – mošejai (no arābu: masdžid, lūgšanu vieta).

[3] Birža – flāmu: beurs, vācu: Börse, franču: bourse, itāļu: bórsa, spāņu: bolsa – juridiska persona, kas nodrošina biržas preču, valūtu, vērtspapīru un finanšu instrumentu organizēta tirgus regulāru funkcionēšanu. Tirgošanās biržā notiek standarta līgumu vai partiju (lotu) starpniecību. Lotu apjomu ierobežo biržas normatīvie akti. Novecojusi biržas nozīme: vieta vai telpas, kur noteiktā laikā sapulcējas tirgotāji, starpnieki, biržas mākleri, lai slēgtu darījumus ar vērtspapīriem vai precēm.

Biržas izcelšanās vēsture attiecas uz 12.-15.gadsimtu un meklējama vekseļu gadatirgos, kas tika rīkotas Venēcijā, Dženovā, Florencē, Šampaņā, Brigē, Londomā un citur. Rietumfladrijas pilsētā Brigē vekseļu tirgi notika laukumā, kurā atradās senās un cienījamās van der Bursu (Van der Beurse vai Beurze) ģimenes nams. Šīs ģimenes ģerbonī bija attējot trīs ādas naudas muķi (maki). Brigē tirgoņu sanāksmes laukumā ieguva nosaukumu Borsa, maks. Tieši te, pašreizējās Beļģijas teritorijā, 1406 gadā tika nodibināta pirmā birža.

Vekselis – vācu Wechsel – vērtspapīrs, kas noformēts stingri noteiktā formā un apliecina vienu saistību transformēšanos citās saistībās. Vekselis tā turētājam dod tiesības saņemt no parādnieka vekselī noteiktu summu. Vekselis ir viens no senākajiem finanšu instrumentiem, kas ar nosaukumu singrāfs (abu pušu parakstīts dokuments) un hirogrāfs (tikai parādnieka parskstīta parādzīme) bija pazīstams jau senajā Grieķijā, no kurienes tas ienāca klasiskajās romiešu tiesībās.    

 

Tavs komentārs par rakstu: