• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Terorists ar nazi un divas puskailas velosipēdistesViena no mūsdienu spēcīgākajām teroristiskajām organizācijām "Islāma valsts" ir pieteikusi karu "erotiskajam terorismam". Kolāža no: Reddit

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-33-7

(47. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

33.7. Terorisms

Kapitālisms islāmu neieredz tik ļoti, ka ir pacenties to pielīdzināt citam kvazidīzijam – terorismam[1].

Reizēm pilnīgi pietiek, lai tajos tur paltrakos ģērbusies sieviete[2] ienāktu veikalā nopirkt salātus, un veikals kopā ar tā apmeklētājiem sāks kratīties histērijā[3].

Terorisms, bez šaubām, ir saistīts ar pilnīgu empātijas[4] trūkumu, tāpēc to izmanto arī valstis, un vai gan valsts, lai cik nejūtīga tā nebūtu, var būt saistīta ar absolūtu ļaunumu? Diezin vai, diezin vai. Terorismam vienkārši var būt arī valstiski svarīgi mērķi, un viens otrs uzskata, ka tādos gadījumos terorisms ir attaisnojams. Ja šāds viens otrs tiek pie varas, mijiedarbojoties ar reālo politiku viņš var sākt rīkoties kā terorists, lai gan ideologi pūlēsies to nosaukt kaut kā citādi – par “demokrātijas atnešanu”, “revolūciju”, nepieciešamību kādu “atbrīvot” vai “darīt laimīgu” un tamlīdzīgi.   

Terorisms ir kaitīgs pat kā iedomu tēls, kā iespēja, taču tas ir tik vienkāršs un tik ļoti balstīts primitīvos instinktos, ka burtiski uzprasās to izmantot dažādu problēmu risināšanai. Kaut gan pats terorisms ir viena liela un pretīga problēma.

Kāpēc tomēr ar terorismu nodarbojas arī cilvēki, kas nav muļķi un pat it kā nav ļauni?

Terorisms kā kvazidīzijs visefektīvāk var darboties sabiedrībā, kuras locekļi uzskata:

1) ka viņi ir vissvarīgākie, vislabākie, visseksīgākie;

2) ka viņiem vienmēr pienākas vairāk nekā citiem;

3) ka viņiem vienmēr ir taisnība;

4) ka pasaule bez viņiem aizies postā;

5) ka teorētiski viņi ir nemirstīgi.

Ak, brīnums! – vai tikai šāda nav arī mūsdienu Rietumu sapņu sabiedrība[5]?

Kapitālisma ideologi nevēlas runāt par to, kāpēc Rietumu civilizācija daudziem citiem – tiem, kas tai netiek pieskaitīti,– nepatīk un kāpēc tik daudzi alkst tai izdauzīt zobus un padarīt to impotentu.

Ideologiem nenāk ne prātā atzīt, ka Rietumu civilizācijā kaut kas varētu būt arī nepareizs. Viņiem ir citas rūpes: pierādīt, ka ārējo agresoru nepatika ir nepamatota un bīstama.

Terorisms šajā sistēmā ir kā vāciņš podiņam.

Kā līdaka karūsu dīķi.

Kā skelets skapī.

Cik daudz naudas un seksa Rietumi patērē, lai novērstu terorisma draudus!

No cik daudzām brīvībām un tiesībām mēs esam gatavi atteikties, kaut tikai teroristi netiktu mums klāt!

Kamēr pasauli apsēduši terorisma draudi, nabagi lai klusē!

Toties daudziem lielajiem terorisms ļauj sasniegt milzu orgasmu. Pilnīgi kā pēc pasūtījuma. Ne velti terorismam un erotismam ir tik daudz kopīga.

Terorisma iespēja kapitālistisko pasauli ir paglābusi no virtuālo briesmu trūkuma pēc Aukstā kara beigām un pirms hibrīdkara[6] sākuma.

Ja nebūtu terorisma draudu, militāristiem un viņus apkalpojušajai industrijai klātos plāni.

Tagad, kad joprojām draud teroristi un turklāt rit hibrīdkarš, viņiem nemaz neklājas plāni.

Tieši otrādi: pateicoties terorisma kvazidīzijam, ieroču ražotāji, tirgoņi un žvadzinātāji dabū treknu jo treknu seksu arī tad, ja tam nekāda cita iemesla nav. Patiesību sakot, arī tad, ja nav nekāda iemesla.

Tāda, lūk, sistēma.

Bet turpinājumā ķersimies pie personiskākiem, taču ne mazāk vareniem kvazidīzijiem.

(Turpinājums šeit)


[1] Terorisms – politika, kas balstās uz pastāvīgu terora izmantošanu. Terors – latīņu: terror, bailes, šausmas – politisko pretinieku iebiedēšana ar fizisku vardarbību vai fiziskas izrēķināšanās draudiem. Sākotnēji terors bija vērsts pret pašiem politiskajiem pretiniekiem (parasti izpaužoties atentātu formā), īpašu organizētības pakāpi iegūstot Lielās franču revolūcijas laikā; vēsturē zināmākie tā laika teroristi ir Žans Batists Karjē (Jean-Baptiste Carrier, 1756-1794), fanātisks Konventa loceklis, kas 1793.gadā masveidā nonāvēja sagūstītos karaļa piekritējus, viņus noslīcinot, bet gadu vēlāk pats tika sodīts ar nāvi, un Žans Lambērs Taljēns (Jean-Lambert Tallien, 1769-1820), kurš parādījis īpašu cietsirdību terorā pret revolucionārā terorista Maksimiljēna Robespjēra (Maximilien François Marie Isidore de Robespierre, 1758-1794) piekritējiem, taču savas sievas Terēzas Kavārusas Taljēnas (Thérésa Cabarrus, Madame Tallien, 1773-1835) ietekmē kļuva par kvēlu terorisma pretinieku. Pēc Franču revolūcijas valstiskais (valsts akceptētais, atbalstītais vai pat īstenotais) terorisms dažādās formās ir izplatīts līdz pat mūsdienām, taču to plaši izmanto arī dažādas nevalstiskas organizācijas.

Mūsdienās terorisms gandrīz vienmēr ir vērsts nevis tieši pret politiskajiem pretiniekiem, bet gan pret vienkāršiem pilsoņiem, jo viņus nogalināt parasti ir vienkāršāk.

Atentāts – latīņu: tento, mēģinājums – slepeni sagatavots bruņots uzbrukums kādai personai vai personu grupai ar mērķi nogalināt vai iebiedēt. Atentāts var būt viens no terorisma instrumentiem.

[2] Tajos tur paltrakos ģērbusies sieviete – acīmredzot domāti dažādi islāmticīgo sieviešu apģērba veidi, galvenokārt čadra (no persu val.) – viegls sievietes apmetnis baltā, zilā vai melnā krāsā, kas apsedz sievietes ķermeni no galvas līdz kājām. Atšķirībā no parasta apmetņa, čadrai ir arī daļa, kas aizsedz seju. Daudzas musulmanietes čadru uzvelk, atstājot māju.

[3] Histērija – grieķu: ύστέρα, īstēra, dzemde; kādreiz uzskatīja, ka histēriju izraisa dzemdes slimība – agrāk: tikai sievietēm diagnosticēta neiroze, kas tika diagnosticēta, ja bija demonstratīvas emocijas (asaras, smiekli, kliedzieni), bezmiegs, nervozitāte, muskuļu spazmas, apetītes trūkums, seksuālais vēsums; gan Z.Freids, gan viņa skolotājs Žans Martēns Šarko (Jean-Martin Charcot, 1825-1893) uzskatīja, ka histērijas cēlonis ir psihiski traucējumi. Mūsdienās histērija vairs netiek diagnosticēta.

[4] Empātija – grieķu: ἐν, ēm, iekšā un πάθος, pāfos, kaisle, ciešanas, jūtas – apzināta līdzi jušana cita cilvēka emocionālajam stāvoklim, nezaudējot sajūtu par šā pārdzīvojuma ārējo izcelsmi.

[5] Sapņu sabiedrība (angļu: dream society) – sabiedrības attīstības stadija, kuru, kā uzskata daudzi mūsdienu sociologi, ir sasniegusi Rietumu civilizācija: sk., piemēram, Kopenhāgenas nākotnes studiju institūta (Copenhagen Institute for Future Studies) pētījumu „Creative man” („Radošs cilvēks”, 2004). Sapņu sabiedrībai raksturīgs tas, ka visiem tās locekļiem ir iespēja apmierināt Maslova piramīdas zemāko līmeņu vajadzības un viņi var rūpēties par „augstākām vajadzībām”, tostarp par savu sapņu piepildīšanu. Nākamā sabiedrības attīstības stadija ir radošā sabiedrība (creative society).

Maslova piramīda – ASV psihologa Ābrama Maslova (Abraham Harold Maslow, 1908-1970) ierosināta cilvēka vajadzību hierarhijas shēma. Ā.Maslovs izšķir piecus vajadzību līmeņus: psiholoģiskās vajadzības, drošības vajadzības, piederības un mīlestības vajadzības, pašcieņas vajadzības un pašaktualizācijas vajadzības. Ā.Maslovs: cilvēki pārsvarā nefokusējas uz hierarhiski augstākām vajadzībām, iekams nav apmierinātas zemākas. Šo hierarhiju vēlāk ir uzlabojis (padarījis elastīgāku) cits ASV psihologs Kleitons Alderfers (Clayton Paul Alderfer, dz.1940), bet mūsdienās tā skaitās novecojusi.

[6] Hibrīdkarš (angļu: hybrid warfare) – naidīgu darbību veids, kad uzbrūkošā puse neizmanto klasisku militāru iebrukumu, bet gan nomāc savu pretinieku, izmantojot metožu salikumu, kurā ietilpst slēptas operācijas, diversijas un kiberkarš, kā arī atbalstot dumpiniekus (piemēram, agresīvu opozīciju), kas darbojas pretinieka teritorijā.  

3 Komentāri


  1. labus
    2018-03-06

    prasītos tomēr paskaidrot to "kvazidīziju" - it kā nojaust jau var, bet diezgan ... tīmeklī neatradu - autora pašradīts termins?

    • Dzintars
      2018-03-06

      Kas ir "kvazidīzijs"? Tas ir paskaidrots iepriekš: http://www.infotop.lv/article/lv/kapitalistiska-seksa-rokasgramata-jeb-latviesu-tautas-smagais-cels-uz-vienkarsam-patiesibam-32 un http://www.infotop.lv/article/lv/kapitalistiska-seksa-rokasgramata-jeb-latviesu-tautas-smagais-cels-uz-vienkarsam-patiesibam-33. Atvainojos, ka tā sanācis, tomēr laikam būtu mazliet jancīgi, ja to skaidrotu katrā turpinājumā. Paldies par interesi.

Tavs komentārs par rakstu: