• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Selfijs ar pliku dibenu un mazu bērnuDzīvē svarīgākais ir seksīgs selfijs! Foto no: jokideo.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-40

(57. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

40. Publiskais nams nav īstā vieta jaunavām

Un nu vēlreiz uzmanību!!!

Lai saņemtu iespēju ietaupīt kaudzi naudas, tev noteikti jāzina, ka kapitālismam riebj intimitāte.

Kapitālisms burtiski vemj no intimitātes, tāpēc dara visu, lai seksu padarītu publisku. Protams, kā parasti, tev ir dota iedomāta izvēle, taču tirgus apstākļos grupveida sekss vienmēr tiek uzdots par stilīgāko, modernāko, atbilstošāko no visām iespējām.

Tu jautāsi – kāpēc?

Tāpēc ka grupveida seksā tā dalībnieki vāji kontrolē situāciju, un lielie novērotāji var neuzkrītoši panākt, lai vairākums seksotāju vienmēr maksātu pēc pilnas programmas un par katru mēslu. Viņiem, tiem novērotājiem tādā veidā ienāk lielāks kāposts.

Kamēr iet kaislīgs šuri-muri, lielākā daļa svingotāju[1] neuztraucas par tādiem sīkumiem, kā izsargāšanās no sarežģījumiem, rēķina atbilstība realitātei, tā aritmētiska precizitāte un pat rēķina īstais adresāts.

Visaptveroša seksa laikā vienmēr iespējams sēdēt maliņā un kampt kuponus, ko iekarsušie pamuļķīši mētā apkārt.

Pamuļķīši tikām apmierinās cits citu un par to neprasīs pat nodeldētu spintriju[2].

Pēc grupveida seksa uzņēmīgākajiem allaž paliek iespēja piepelnīties ar otrreizējām dzimumattiecībām – šantāžu[3]. Vislabākā šantāža izdosies tam, kas ir atradies nostāk, saglabājis vēsu prātu un publisko prieku fiksēšanai izmantojis dažādus mūsdienīgus tehniskos līdzekļus.

Hei, tu, kas gozējies ar pliku dibenu tajā tur žurnālā, ko nu tagad žmiedzies! Kājas plecu platumā un dari, ko es tev teikšu!

Tikko tu zaudēsi modrību, kapitālisms ielīdīs tev biksēs. Kapitālisma pirksteļi apgrābstīs tev visas dabas dotās vietiņas, nobildēs tās, apstrādās fotošopā, uzfilmēs, pavairos, izliks uz žurnāla vāka, ielādēs internetā vai mobilajā telefonā.

Nē, es nemēģinu aģitēt tevi, lai tu neļaujies.

Tu pats/pati vari izlemt, vai tev tas patīk vai nepatīk.

Tikai zini – kad būsi zaudējis/zaudējusi savu intimitāti, vienkārša atkāpšanās ceļa vairs nebūs, un tu sāksi zaudēt arī naudu. Nokļuvusi publiskajā telpā, tava seksualitāte sāks darboties pret tevi. Tā kļūs par preci, ko tu vairs nevarēsi netirgot. Ja esi publiski izplatījis/izplatījusi oferti[4], izlocīties vairs nav iespējams!

Tā vairs nebūs tava intīmā dzīve. Publiskais nams nav īstā vieta jaunavām.

Gluži bešā tu nepaliksi. Pretī saņemsi publisku seksu, nenosakāmu daudzumu reālu un iedomātu partneru un iespēju apmierināt savas pautu/pupu kratīšanas tieksmes.

Spried pats/pati, vai šāda maiņa ir adekvāta.

Jebkurā gadījumā ņem vērā, ka kapitālismam nepatīk nekas intīms, kapitālismam nav vajadzīga personiska attieksme.

Kapitālisms nav vientulība, romantika un apcere, kapitālisms – tas ir flešmobs[5]. Nav svarīgs mērķis, nav svarīga jēga, galvenais – piedalīties!

Galu galā – mums ir atvērtā sabiedrība![6] Tev ir izdevība piedalīties. Tev ir pienákums piedalīties!

Lai ierullētu modernajā sabiedrībā, tev jābūt atvērtam/atvērtai jebkur, visos veidos un visās vietās.  Tev jābūt publiskai personai. Tev jāpiedāvā sekss ikvienam! Tāpēc tavu kautrīgumu, tavu dabisko šarmu, tavas sajūtas un tavu vēlēšanos saglabāt un bagātināt savu iekšējo pasauli kapitālisma ideologi ir nosaukuši par kompleksiem.

Visa tava iekšējā pasaule kapitālisma ideologiem ir fufelis un kompleksi!

Kompleksi – tas ir slikti, vecmodīgi un – hi, hi – debili.

Tev jābūt līdz kājai vaļā, tev jārauj nost bokseršorti, bumbierenes, stringi vai kas nu tur ir, jāpieliecas un jāgaida, kas būs.

Tev jāatklājas! Tikai tā tu vari kļūt par mūsdienīgi seksīgu indivīdu, par atvērtu personību, par pilnvērtīgu atvērtās sabiedrības dildo[7].

Mūsdienu vīrietim noteikti jābūt metroseksuālim. Mūsdienu sievietei obligāti jāizģērbjas un jāpozē vÍriešu žurnālu „Playboy”, „Hustler” vai vismaz FHM vākam un iekšlapām. Stilīgai sievietei dzimumattiecībās jāstājas tikai ar metroseksuāļiem[8].

Jāatzīst, ka kapitālisma ideologiem veicas itin labi. Pateicoties arvien plānākajam klasiskajam kultūrslānim un arvien lielākajam popindustrijas spiedienam, katra jauna paaudze šo dzīvesveidu pieņem vieglāk un labprātāk.

Vienkāršāk izsakoties, cilvēks kļūst arvien līdzīgāks dzīvnieciņam, kura galvenās sastāvdaļas ir dzimumorgāni, mute un kuņģis. Jā, un pirksti pogu un ekrānu skaršanai.

Iespējams, pēc vēl vienas paaudzes īpatnis, kas atteiksies no publiska seksa, tiks izsmiets un kaunināts, pēc divām paaudzēm – saukts par perversu tipiņu un izvirtuli, pēc trim – kas zina, pakļauts oficiālām represijām[9].

Bet varbūt es esmu optimists, varbūt nepareizi novērtēju mūsu laikmeta straujo ritmu, un tas viss notiks vēl ātrāk? Varbūt jau mūsu paaudzei nāksies vēlreiz pārkārtot savu domāšanu un izpurināt iesmakušo ētisko vērtību lādi?

Viens gan ir pilnīgi skaidrs: kad kapitālisms būs ticis galā ar intimitāti, iestāsies lielā publiská seksa ēra. Pašlaik kapitālistiskā sabiedrība vēl ir tikai ceļā uz to. Mēs visi kopā esam ceļā uz to.

Tomēr tev ir paveicies: pagaidām vēl tu pats/pati vari izvēlēties, cik lielā mērā vēlies tajā visā piedalīties. Kad pienāks jaunā ēra, privātas izvēles tev vairs nebūs.

Tu būsi ienācis tirgū, kura izejas būs aiznaglotas ar deviņcollu naglām, iebetonētas un aizsegtas ar šķidro kristālu monitoriem[10].

Kapitālisma ideologi noteikti uzskata, ka tāda iespēja jāvērtē visnotaļ pozitīvi.

Pozitīva attieksme ir tieši tas, kas viņiem vajadzīgs.

(Turpinājums šeit)


[1] Svingotāji jeb svingeri – no angļu: swing, pārmaiņa – īslaicīga, savstarpēji saskaņota apmainīšanās ar seksa partneriem. Svingotāju klubos tiek uzņemti tikai stabili pāri.

[2] Spintrijs – latīņu: spintria – speciālas monētas-žetoni, ko Senajā Romā izmantoja (1.-2.gs.), lai norēķinātos par prostitūtu pakalpojumiem. Vairākums spintriju ir kalti no bronzas un uz tiem attēlots kāds erotisks sižets.

[3] Šantāža – no franču: chantage – mēģinājums izspiest svešu īpašumu vai dažāda veida piekāpšanos, draudot publiski atklāt kompromitējošus vai apmelojošus materiālus. Šantāžista aprēķins: materiālu atklāšanas sekas būs smagākas un nepatīkamākas nekā šantāžista prasību izpilde.

[4] Oferte – no latīņu offero, piedāvāju – formāls piedāvājums kādai personai noslēgt darījumu, minot visus darījuma noslēgšanai nepieciešamos nosacījumus. Oferte var būt publiska (adresēta nenoteiktam cilvēku lokam) un individuāla. Sava fotoattēla ievietošana internetā ir publiskas ofertes piemērs. Ja cita persona piekrīt slēgt ofertē piedāvāto darījumu, piedāvātājam parasti nav ļauts no tā atteikties.

[5] Flešmobs – no angļu: flash, uzliesmojums, mirklis un mob, pūlis; burtiski: „pūļa uzliesmojums” vai „mirkļa pūlis” – iepriekš plānota akcija, kurā liela grupa cilvēku (moberi) pēkšņi parādās publiskā vietā, noteiktu laiku ar nopietnām sejām veic kādas absurdas darbības (scenārijs), un pēc tam vienlaikus izklīst uz dažādām pusēm. Klasiskā flešmoba ideoloģija ievēro principu: ārpus reliģijas, ārpus politikas, ārpus ekonomikas.  Flešmobs ir smartmoba paveids.

Smartmobs – angļu: smart, gudrs – pašstrukturējošās sociālās organizācijas forma, kas efektīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas (internetu, mobilos sakarus). Jēdzienu smartmobs pirmo reizi lietojis amerikāņu kritiķis Hovards Reingolds (Howard Rheingold, dz.1947) grāmatā „Smart Mob: the Next Social Revolution” („Gudrais pūlis: jaunā sociālā revolūcija”, 2002). Pirmie smartmobi tika organizēti Tokijā un Helsinkos, lai izsekotu popzvaigznes un sarīkotu „nejaušus” tusiņus.

[6] Atvērtā sabiedrība – pilnīgi demokrātiska sabiedrība ar dinamisku sociālo struktūru. Pirmais atvērtās sabiedrības konceptu piedāvāja intuitīvisma un dzīves filosofijas pārstāvis francūzis Anrī Bergsons (Henri Bergson, 1859-1941), vēlāk to attīstīja austriešu-britu filosofs un sociologs sers Karls Popers (Sir Karl Raimund Popper, 1902-1994), kurš atvērtās sabiedrības konceptu apvienoja ar savu zinātniskā racionālisma filosofiju. K.Popera izpratnē atvērtā sabiedrība nav neierobežots kapitālisms, taču nav balstīta arī marksismā vai anarhijā; tā ir patstāvīga demokrātijas forma, kuras uzdevums – vienlaikus ierobežot gan brīvo tirgu, gan valsts ietekmi („valsts paradokss”).

Mūsdienās atvērtās sabiedrības izpratne ir stipri mainījusies, pateicoties tādām personām, kā K.Popera skolnieks, multimiljardieris Džordžs Soross (angļu: George Soros, ungāru: Soros György, dz.1930, līdz 1936.gadam uzvārds: Švarcs, Schwartz), kurš atvērtās sabiedrības koncepciju izmanto, lai pierunātu valstis neierobežot kapitālisma plūsmas un atteikties no nacionālās specifikas par labu globalizācijai.

[7] Dildo (angļu: dildo) jeb falla imitators – seksa rotaļlieta, kas imitē uzbudinātu vīrieša dzimumlocekli. Dildo izmanto dzimumsakaros vai masturbējot. Nav zināma nedz vārda dildo izcelsme, nedz šīs rotaļlietas izgudrotāja vārds, bet senākie dildo (apm.1200 p.m.ē.) ir atrasti Ķīnā.

[8] Metroseksuālis – angļu: metrosexual, no metropolitan, galvaspilsētas un sexual – šis jēdziens pirmo reizi (1994) minēts laikrakstā „The Independent”, ironizējot par vīriešiem, kas kļūst sievišķīgi. Taču šis vārds ļoti ātri kļuva populārs, un ar to sāka apzīmēt vīriešus (neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas), kas ir spilgti izteikti estēti un tērē daudz laika un naudas, lai pilnveidotu (padarītu atbilstošāku modernajām klišejām) savu ārējo izskatu un dzīvesveidu. Kā ideoloģisks pretstats metroseksuālim ir ieviests jēdziens retroseksuālis, ar kuru apzīmē vīriešus, kas ģērbšanās manierē un attiecībās ar sievietēm pieturas pie tradicionāliem uzskatiem.

[9] Represijas – latīņu: repressio, apspiešana – politisko pretinieku apspiešana. Dažādās valstīs dažādos laikos represijas ir bijušas atšķirīgas – no sabiedriskās domas noskaņošanas līdz nāves sodiem. Kā piemērus plašām represijām jaunākajos laikos kapitālistiskajā pasaulē var minēt makartismu ASV (20.gadsimta piecdesmito gadu vidus), Pinočeta diktatūras (1973-1990) veiktās represijas Čīlē, „netīro karu” Argentīnā, kā arī atsevišķus elementus globālajā pretterorisma kampaņā, ko ASV ir sākušas pēc 2001.gada 11.septembra.

„Netīrais karš” Argentīnā – laika posmā no 1976. līdz 1983.gadam kreisi noskaņotie dumpinieki aktivizēja pretestību militārajai huntai, kas tolaik bija pie varas Argentīnā. Opozīciju apspieda t.s. „nāves eskadroni”, kuru darbības rezultātā bez vēsts pazuda – pēc dažādu avotu vērtējuma – 10 000 līdz 30 000 Argentīnas pilsoņu. 

[10] Deviņcollu naglas (angļu: nine inch nails) – naglas, kuru garums ir deviņas collas (apm. 21 cm). Atsauce uz „Nine Inch Nails” (saīsinājumā NIN vai NIИ, dib.1988) – amerikāņu popmūzikas (industriālais roks, elektroniskā mūzika) projekts, kura formāli vienīgais dalībnieks ir afroamerikānis Trents Reznors (Michael Trent Reznor, dz.1965).

Šķidrie kristāli (angļu: liquid christals, LCs) – vielas, kam vienlaikus ir gan šķidrumu, gan kristālu īpašības, gūst arvien plašāku pielietojumu modernajās tehnoloģijās. Šķidros kristālus ir atklājis (1888) austriešu botāniķis Frīdrihs Rainicers (Friedrich Reinitzer, 1957-1927), bet šķidro kristālu nosaukumu ieviesis vācu fiziķis Oto Lēmans (Otto Lehmann, 1955-1922). 

 

Tavs komentārs par rakstu: