• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Reptiloīdu dolārsViens no reptiloīdu eksistences pierādījumiem. Foto no: coub.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-45-3

(65. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

45.3. Trešā versija. Violetā

Starptautisko aizdevēju izvirzītie noteikumi neatbilst nedz formālajai, nedz neformālajai, nedz simboliskajai, nedz dialektiskajai, nedz kādai citai zemiešiem pazīstamajai loģikai[1]; no mūsu skatupunkta šie noteikumi ir pat ļoti dīvaini. Tāpēc jāsecina, ka tie nav izgudroti uz mūsu planētas vai mūsu Saules sistēmā, kur taču viss notiek kaut kā saprotamāk, kaut kā vienkāršāk.

Tāpēc starptautiskie aizdevēji patiesībā ir violetie[2] humanoīdi[3], kuriem mūsu nauda nenozīmē neko.

Tas ir, PILNĪGI neko.

Viņi ir atlidojuši no Rīgela[4] sistēmas sarkani zilās planētas, kur tādas lietas kā nauda nav vispār, toties viņiem ir aparātiņi, kas zemiešu banknotes taisa, ka skrapst.

Tāpēc violetie humanoīdi (bet varbūt arī reptiloīdi[5]) aizdod naudu visiem, kas prasa, bet izvirza noteikumus, kurus pildot valstī iestājas dziļš jo dziļš dibens.

Kāpēc, tu jautāsi?

Kā lai es zinu, kas notiek violeto humanoīdu vai reptiloīdu domāšanas orgānos?

Varbūt viņi pārtiek no mūsu negatīvajām emocijām.

Varbūt tā ir kāda liela kosmiska plāna sastāvdaļa.

Varbūt viņi šādā veidā vairojas.

Varbūt vienkārši apmierinās.

Varbūt tikai izklaidējas.

Violeto humanoīdu un reptiloīdu motīvi[6] mums ir tumša bilde.

Tāpēc pieņemsim acīmredzamo:

viss ir tā, kā tas ir.

Starp citu, šī versija izskaidro praktiski visu.

(Turpinājums šeit)


[1] Loģika – grieķu: λογική, logikos, mācība par spriedumiem – zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodēm un likumiem, ko var formalizēt ar loģiskās valodas palīdzību. Loģika tiek saukta arī par pareizas domāšanas zinātni. Sākotnēji loģika attīstījās trīs tradīcijās: ķīniešu, indiešu un grieķu. Pirmo zināmo eiropeisko loģikas teoriju radīja Aristotelis. Modernās loģikas pamatlicējs ir Frānsiss Bēkons, kura piedāvāto metodi vēlāk attīstīja ekonomists Džons Stjuarts Mills (John Stuart Mill, 1806-1873). Milzīga loma loģikas zinātnes attīstībā ir arī matemātiķiem: anglim Džordžam Būlam (George Boole, 1815-1864), skotam Augustam Morganam (Augustus de Morgan, 1806-1871), vācietim Frīdriham Frēgem (Friedrich Ludwig Gottlob Frege, 1848-1925) un amerikānim Čārlzam Pīrsam (Charles Sanders Pierce, 1839-1914). Mūsdienās pazīstami vairāki loģikas tipi: tradicionālā loģika, matemātiskā loģika, lietišķā loģika, un katrā no šiem tipiem attīstās daudz loģikas zinātnes virzienu. 

[2] Violets – krāsa gaismas ar cilvēka aci redzamā monohromā spektra visīsāko staru diapazonā (380-440 nanometri). Angļu valodā violetās krāsas apzīmēšanai ir divi vārdi: purple un violet. Violeto krāsu pieņemts pieskaitīt aukstajām krāsām.  

[3] Humanoīds – latīņu humanoides, līdzīgi cilvēkiem – saprātīgs, cilvēkam līdzīgs radījums no leģendām un fantastiskās/fantāzijas daiļrades. Pie humanoīdiem pieņemts pieskaitīt nevis visus cilvēkveidīgos radījumus, bet tikai tos, kas nav zināmi zinātnei. Mūsdienās par humanoīdiem reizēm sauc arī cilvēkveidīgus robotus.  

[4] Rīgels – no arābu: ساق, kāja – šeit: spilgta zvaigzne (β) Oriona zvaigznājā. Zili baltais supergigants (diametrs ap 103 miljoniem kilometru), Oriona “kāja”. Attālums no Saules sistēmas – ap 860 gaismas gadu.

[5] Reptiloīdi (citi apzīmējumi: cilvēki-reptiļi, cilvēki-rāpuļi, reptoīdi, drakoniānieši, cilvēki-ķirzakas, ķirzakcilvēki, saurieši) – hipotētiska cilvēkveidīgu rāpuļu (reptiļu) rase, kurai parasti (bet ne vienmēr) tiek piedēvēta ārpuszemes izcelsme. Tiek uzskatīts, ka reptiloīdiem ir intelekts un tie spēj pieņemt cilvēka izskatu. Dažādās sazvērestības teorijās tiek apgalvots, ka reptiloīdi slepeni valda pār pasauli.

Intelekts – no latīņu: intellectus, uztvere, saprašana, sapratne, saprāts – jeb prāts: psihes īpašība, kas sastāv no spējas pielāgoties jaunām situācijām, spējas mācīties un atcerēties uz pieredzes pamata, spējas saprast abstraktas koncepcijas un spējas izmantot savas zināšanas vides ietekmēšanai. Par intelektu tiek uzskatīta arī vispārēja spēja ar savu sajūtu un domu palīdzību atklāt un risināt problēmas.

[6] Motīvs – franču: motif no latīņu: moveo, kustinu, pārvietoju – psiholoģijā: dinamisks fizioloģiskas un psiholoģiskas dabas process, kas vada cilvēka rīcību, nosakot tās virzienu, organizāciju, aktivitāti un noturību; faktors, kas nosaka personas izvēli par labu konkrētam rīcības variantam.     

Tavs komentārs par rakstu: